"Baidāmies un esam neziņā" - pašvaldību darbu paralizē valsts budžeta neesamība
Neapskaužamā situācijā nonākušas visas 119 Latvijas pašvaldības – gan lielajās pilsētās, gan nelielajos lauku novados. Tā kā nav pieņemts valsts budžets, arī vietvaras nevar pieņemt savus budžetus. Tagad jādzīvo ar tā saucamo tehnisko budžetu, kas nozīmē, ka pašvaldības drīkst katru mēnesi tērēt tikai divpadsmito daļu no iepriekšējā gada budžeta. Jauns.lv skaidroja, kā tas ietekmē gan lielākas, gan mazākas pašvaldības.
Līdz ar to pašvaldības var tērēt naudu tikai tekošiem izdevumiem, bet nevar plānot kādus lielākus tēriņus, piemēram, izsludināt iepirkumus lielākiem projektiem, jo nezina, vai valsts augstākā vadība tam piekritīs un Valsts kase dos aizdevumu. Vieni pašvaldības vadītāji to uzskata par traģēdiju, citi rīkojas ļoti piesardzīgi jeb nogaidoši, bet vēl citi īpašas problēmas nesaskata un tic, ka viss atrisināsies labi.
„Pieņemsim budžetu mēnesi vēlāk, bet ko lai dara?“
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums (Vidzemes partija): “Šis viss, protams, piebremzē skaidrību, bet ikdienas nepieciešamības pašvaldība nodrošina tām janvārī, atvēlot divpadsmito daļu no iepriekšēja gada budžeta. Jāņem vērā arī tas, ka janvārī parasti ir mazāk aktivitāšu nekā gada turpmākajos mēnešos. Pašvaldība ir saprotoša par valstī izveidojušos situāciju un mēs ceram, ka tagad visas lietas virzīsies uz priekšu.
Mēs šajā nekādu traģēdiju nesaskatām, strādājam pie budžeta iestrādēm. Projektus nav nācies apturēt. Tā teikt – plānojam, Pieņemsim budžetu mēnesi vēlāk, bet ko lai dara?“
„Ir lietas, ar kurām ir jānogaida”
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam): „Ceru, ka Saeima tuvāko pāris nedēļu laikā valdību apstiprinās. Bet pašlaik – janvārī savu darbu īstenojam pēc pagaidu budžeta.
Protams, ir lietas, ar kurām ir jānogaida un jāspriež, vai mēs tās īstenosim šogad vai atliksim uz nākamo gadu. Eiropas projektiem naudu drīkstam ņemt. Bet visvairāk tas ietekmē mūsu pašu projektus, un tādu ir diezgan daudz. Pagaidām nevienu no tiem konkrēti negribu nosaukt, bet tās ir gan ielu un ēku rekonstrukcijas, gan pagastu lauku ceļu atjaunošana”.
„Šķiet, ka nekas nenotiek”
Brocēnu novada domes priekšsēdētāja Solvita Dūklava (Latvijas Zaļā partija): “Tos projektus, ko uzsākām pagājušajā gadā, noteikti pabeigsim. Bet pašreiz pašvaldība ir pieteikusies vairākos projektu konkursos, kuru rezultātus vēl nezinām. Ļoti ceru, ka tad, kad uzzināsim rezultātus, būs gan valdība, gan pieņemts budžets. Šobrīd, atbilstoši likumam un Ministru kabineta noteikumiem, mēnesī varam tērēt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada budžeta, pie kā arī pieturamies. Tas viss apgrūtina un palielina neziņu, kā būs tālāk.
Ir ļoti daudz darbu, kas ir jāiesāk, bet pagaidām mēs līgumus neslēdzam, jo nezinām, vai varēsim samaksāt firmai, kas uzvarēs iepirkuma konkursā. Mēs nevaram plānot, jo nezinām budžetu. Domāju, ka tā ir ne tikai mūsu pašvaldības problēma, ar to saskaras visas valsts pašvaldības. Tas attiecas ne tikai uz projektiem, bet arī uz to, ka darbā nevaram pieņemt jaunus cilvēkus.
Mēs esam diezgan apstājušies un nezinām ko darīt! Šķiet, ka nekas nenotiek. Protams, ka ir skumīgi. Apstājušies iepirkumi: gribējām izsludināt konkursu par kultūras nama ārpuses renovāciju, kam jau izstrādāts tehniskais projekts, gribējām uzsākt ielas rekonstrukciju… Šobrīd neriskējam izsludināt iepirkumu, jo baidāmies par budžeta apjomu, cik būs naudas.
Ceru, ka šāda situācija nebūs ilgtermiņā. Piemēram, par grants ceļu atjaunošanu ir Eiropas projekts un tagad ir pēdējais brīdis, kad mums jāizsludina iepirkums, bet neko nevaram saprast. Vēl gaidīsim nedēļu un tad Finanšu ministrijai jautāsim – tagad nav jēgas izsludināt konkursu, jo nezinām, vai mums tam dos kredītu, bet mēs to negribētu palaist garām”.
„Paļaujamies tikai uz saviem spēkiem”
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka (ZZS): “Tas, ka valdība nav pieņēmusi budžetu, mūs neietekmē. Strādājam tāpat, kā līdz šim. Paļaujamies uz saviem spēkiem un iespējamo savu provizorisko budžetu – to, ko mums atsūtījusi Finanšu un Ekonomikas ministrija. Vienīgi lielākos projektus esam uzlikuši „uz bremzi”, bet tas netraucē ikdienas pašvaldības darbiem. Viss notiek - skolas tiek apsildītas, skolēni tiek baroti, ielas un ceļi tiek tīrīti iespēju robežās
„Uz bremzēm” vien uzlikti projekti, kuriem būtu jāņem nauda no Valsts kases, piemēram, uzlabot lielākus ceļus un ielas. Pašlaik strādājam ar tādu pietāti”.
„Attiecībā uz tekošo budžetu pilnīgas skaidrības nav”
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (Vienotība): “Pašreiz ar ES finansētiem un līdzfinansētiem projektiem strādājam, ņemam aizņēmumu Valsts kasē. Tās ir programmas vairāku gadu garumā un ar tām nepārvaramu šķēršļu nav. Bet attiecībā uz tekošo budžetu pilnīgas skaidrības nav, būtu labāk, ja valsts budžets būtu apstiprināts. Parastā kārtība ir tāda, ka divu mēnešu laikā pēc valsts budžeta apstiprināšanas savus budžetus apstiprina arī pašvaldības, jo valsts budžetā ir arī sadaļa par pašvaldībām, pēc kā pašvaldības var plānot savus ienākuma nodokļa ieņēmumus. Šobrīd par to nav skaidrības. Pašreiz piesardzīgi skatāmies uz projektiem, ko simtprocentīgi finansē pašvaldības investīcijas, uz tiem esam mazliet nogaidoši. Tās pamatā ir komunālās lietas – ielas, ietves un tamlīdzīgi. Nākas tā kā saspiesties. Pašreiz par pamatu ņemam 2018. gada budžetu, bet uzturēšanas izdevumi taču pieaug: dārgāka kļūst gan elektrība, gan apkure”.
