Nokalst Latvijas ozoli: spēku simbolizējošos kokus apdraud bīstama slimība - pēkšņā kalšana

Pagaidām ozolu kalšana nav masveidīga, bet tā salīdzinoši strauji izplatās, ja to pirmoreiz novēroja kokiem pirms gada Talsu pauguraines dabas parkā (tur ir viena no lielākajām ozolu audzēm mūsu valstī), tad šogad jaunā ozolu slimība, kuru Eiropā pirmo reizi konstatēja tikai pirms 15 gadiem Lielbritānijā, jau pārņēmusi vairākas ozolu audzes Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā.

Satraucošas ziņas par šo sērgu nozares pārstāvji jau izplatīja 2017. gada decembrī: “Pēdējā laikā Latvijas teritorijā izplatās ozolu kalšanas slimība!” Ka tā jau ir nopietna problēma liecina, Zemkopības ministrijas mājaslapā publicētā informācija un anketa, kurā zemju un mežu īpašnieki tiek aicināti apsekot ozolus un par bīstamo slimību ziņot Valsts meža dienestam.

Ozolu slimība - ozolu pēkšņā kalšana (angliski - Acute oak decline) ir tikai relatīvi nesen aprakstīta un to ierosina vairākas zinātnei pilnīgi jaunas baktērijas. Tā kā vēl īsti nav zināms kā ar to cīnīties. Pieredze rāda, ka apmēram puse slimības skarto koku nokalst, bet pārējie atveseļojas paši. Slimība skar galvenokārt tikai nobriedušus ozolus - tādus, kas ir vairāk nekā 50 gadus veci un kuru diametrs ir lielāks par 30 centimetriem. Slimība ozolus apdraud ne tikai mežos, bet arī parkos, viensētās un apstādījumos, Latvijā tā visbiežāk sastopamajam parastajam ozolam (Quercus robur), bet tā konstatēta arī citām ozolu sugām, kuras izplatītas apstādījumos. 

Pagājušā gada pašā nogalē Zemkopības ministrijā parakstīts daudzpusējs sadarbības līgums par turpmākajiem darbiem ozolu akūtās kalšanas slimības apzināšanā. Sanāksmē piedalījās Zemkopības ministrijas Meža departamenta, Valsts meža dienesta, akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži”, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava”, Valsts augu aizsardzības dienesta, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža pētīšanas stacijas un Meža fakultātes pārstāvji.

Pašreiz slimie ozoli netiek masveidā izcirsti, jo citu valstu pieredze liecina, ka daļa koku var atveseļoties. Šogad pavasarī turpināsies ozolu apsekojumi visā Latvijas teritorijā, lai konstatētu, cik nopietni Latvijas spēka simbolus skārusi bīstamā slimība.

Ozolu slimībai ir trīs galvenie simptomi: * no stumbra vienu divu metru augstumā iztek tumšs lipīgs šķidrums – eksudāts (lietus to var nomazgāt, tāpēc tas ne vienmēr ir pamanāms). Šī tumšā šķidruma izdalīšanās novērojama pavasarī (martā-jūnijā) un rudenī (oktobrī-novembrī); * kad noplēš koka mizu. zem tās redzami tumši slapji neregulāras formas koksnes ievainojumi: * gandrīz vienmēr uz ievainotā koka konstatē vienu un to pašu kukaini - šaurspārnu krāšņvaboli.

Valsts meža dienests (VMD) aicina ziņot, ja kāds konstatē ozolus ar iepriekšminētajām pazīmēm, kādam no VMD inženieriem meža aizsardzības jautājumos: * Oskaram Zaļkalnam (tālrunis: 26188968; e-pasts: oskars.zalkalns@dienvidkurzeme.vmd.gov.lv) vai * Vasilijam Kolačam (tālrunis: 29441040; e-pasts: vasilijs.kolacs@ziemelvidzeme.vmd.gov.lv).

Ozolu akūto kalšanu tautas valodā kļūdaini dēvē arī par pēkšņo nāvi, kas sevišķi izplatīta ir Lielbritānijā, kur šobrīd arī notiek intensīvi šīs slimības pētījumi. Tā izplatās strauji – trīs līdz piecu gadu laikā koks aiziet bojā. Pēc britu zinātnieku domām, ozolu akūtā kalšana ir kompleksa saslimšana, kas attīstās vairāku atšķirīgu faktoru (ne tikai baktēriju) ietekmē. Iespējams, ka sava nozīme slimības attīstībā ir koku sakņu veselības stāvoklim, dažādu sēņu klātbūtnei, šaurspārnu krāšņvabolei, nelabvēlīgiem abiotiskajiem faktoriem (nedzīvās dabas radītie faktori, kuri ietekmē apkārtējo vidi), piemēram sausumam un citiem. Pagaidām slimība vēl ir pārāk maz izpētīta, lai varētu sniegt kādus konkrētus ieteikumus tās ierobežošanai.