Luterāņu baznīca pieķerta bezdievīgos melos: tādu “Dieva matemātiku” kā Latvijā citur nepiedzīvot
Pirms pāris mēnešiem – oktobra nogalē – Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) publiskoja divus kardināli atšķirīgus statistiskos pārskatus par savu draudžu locekļu skaitu. Lasot baznīcas grāmatvežu izfantazētos ciparus aiz brīnumiem mati ceļas stāvus. To priekšā nobāl gan Žila Verna talants, gan Svētajos Rakstos aprakstītie brīnumi.
Pats interesantākais ir tas, ka publicētie skaitļi nav nekāds noslēpums. Tie ir visiem brīvi pieejami. Vieni dati publicēti Tieslietu ministrijas mājaslapā par reliģisko organizāciju darbību 2017. gadā, bet otri – kristīgajos grāmatgaldos visā Latvijā nopērkamajā LELB kalendārā-gadagrāmatā 2019. gadam.
Tieslietu ministrijai LELB ziņo, ka tās 286 draudzēs ir reģistrēti 700 503 draudžu locekļi jeb tieši katrs trešais Latvijas iedzīvotājs – 33,34% no 2,1 miljona Latvijas iedzīvotāja. Savukārt LELB gadagrāmatā sadaļā “LELB statistika par 2017. gadu” melns uz balta rakstīts, ka LELB draudžu locekļu skaits ir 40 577 cilvēki jeb 1,93% Latvijas iedzīvotāju. Tiesa gan kalendārā minēts, ka 35 draudzes nav iesniegušas pārskatus, bet ņemot vērā, ka Latvijā vairumā luterāņu draudžu ir ne vairāk par 100 cilvēkiem (tas arī publicēts LELB gadagrāmatā), tad pierēķinot katrai draudzei 100 “nereģistrētos locekļus” statistika diez ko neuzlabotos un tad oficiāli par piederīgiem luterāņu draudzei varētu uzskatīt vien 2,1% Latvijas iedzīvotāju.
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 18. augusta noteikumiem Nr.930 “Kārtība, kādā reliģiskās organizācijas iesniedz pārskatu par savu darbību” draudzēm vai to reliģiskajam centram, šai gadījumā – LELB, Tieslietu ministrijai katru gadu jāsniedz informācija par reliģiskās organizācijas locekļu skaitu - tajās ietilpstošo draudžu locekļu skaita kopsummu. Tieslietu ministrija gan norāda, ka “katru gadu draudzes locekļu skaits var mainīties” atkarībā no baznīcas locekļu uzskaites metodikas: “Dažreiz izmaiņas ir minimālas un reliģiskās organizācijas neatspoguļo tos pārskatos, vai arī konstatētās izmaiņas ir būtiskas un pamatojas uz apstākļiem, ka konkrētajā gadā tika veikta draudzes locekļu uzskaites precizēšana reliģiskās organizācijas iekšienē”.
Tomēr šajā gadījumā ir jākonstatē klaji meli, jo abi statistikas dati praktiski publiskoti vienlaikus – 2018. gada rudenī. Atliek vienīgi pabrīnīties, kur pēkšņi pazuduši vai radušies 659 926 luterāņi. Vienkārši tāds daudzums cilvēku mazajā Latvijā nevar “paslēpties”. Kurai “debesu grāmatvedībai” nu ticēt ir katra paša ziņā. Bet viens nu gan ir skaidrs – LELB vadība bezdievīgi melo vai nu valstij vai arī saviem uzticīgākajiem sekotājiem.
Jāteic, ka šis nav pirmais gadījums, kad LELB Virsvalde ne tikai sabiedrību, bet arī savus draudžu locekļus šokē ar dubultgrāmatvedību. Piemēram, LELB Tieslietu ministrijai 2010. gadā iesniedza ziņas, ka tās locekļu skaits ir 431 447, bet gadu vēlāk jau - 708 773. Savukārt 2008. gadā LELB Sabiedrisko attiecību komisijas vadītājs Ivars Kupcis aģentūru LETA informēja, ka baznīcas dzīvē iesaistās aptuveni 42 000 ticīgo. 2012. gadā LELB arhibīskapa Jāņa Vanaga asistente Helēna Andersone “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” skaidroja, ka nevar komentēt, kāpēc cipari tik būtiski “lēkā”, jo “persona, kas šos datus LELB vārdā ir apkopojusi un iesniegusi Tieslietu ministrijai, atrodas atvaļinājumā”. Pēc visa spriežot atvaļinājums ir ieildzis. Par to liecina arī dažu pēdējo gadu skaitļi: 2016. gadā Latvijā (pēc Tieslietu ministrijai iesniegtajiem datiem) bija 700 469, 2015. gadā - 700 465, 2014. gadā - 717 407, bet 2013. gadā - 712 891 luterānis.
Interesanti arī tas, ka pēc LELB Tieslietu ministrijai iesniegtajiem datiem luterāņu skaits gada laikā ir pieaudzis par 34 cilvēkiem, bet pēc baznīcas kalendārā publicētajiem cipariem sarucis par 2732 dvēselēm.
