Tiesībsargs: "Veselības ministrs Belēvičs maldina sabiedrību"
Tiesībsargs Juris Jansons.
Viedokļi

Tiesībsargs: "Veselības ministrs Belēvičs maldina sabiedrību"

Jauns.lv

Veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) paustais, ka kvotas izriet no likuma par valsts budžetu, ir sabiedrības maldināšana, vērtē tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs: "Veselības ministrs Belēvičs maldina ...

Tiesībsargs norāda, ka likums par valsts budžetu nosaka valsts kopējos ieņēmumus un izdevumus, un to sadalījumu pa nozarēm, „taču tajā nav ne vārda par ārstniecības pakalpojumus skaitu, rindām, izmeklējumiem”.

„Tā ir Veselības ministrijas izvēle, kā, kam, par ko un cik veselības nozarē sadalīt līdzekļus,” viņš uzsver.

Jau ziņots, ka pēc Tiesībsarga biroja pētījuma publicēšanas par veselības aprūpes sistēmu Latvijā un tiesībsarga uzsvērtā, ka kvotas ir antikonstitucionālas, jo pieeja valsts apmaksātam pakalpojumam atkarība no laika, kad saslimsti, Belēvičs komentēja, ka kvotas izriet no likuma par valsts budžetu.

"Tiesībsarga secinājumiem, ka naudas ir nepietiekami un ka likumā nav atrunāts precīzi, kas tad ir valsts garantētais minimums, es pilnībā piekrītu. Es saprotu, ka kvotas [valsts apmaksātais veselības aprūpes pakalpojuma apjoms], lai arī kā tiesībsargs saka, ka viņas nevienā likumā nav ierakstītas, izriet no likuma par valsts budžeta. Tas ir likums, kas ir jāievēro," komentēja ministrs.

Belēvičs apliecināja, ka Veselības ministrija (VM) strādās pie minimuma, ko no veselības aprūpes pakalpojumiem apmaksās valsts, vienlaikus nonākot līdz īstai pakalpojuma cenai.

"Pievienojos secinājumiem, ir nepieciešams noteikt likumā minimumu, ko valsts garantē. Tā ir būtiska reformas sastāvdaļa, kuru esmu apņēmības pilns ieviest, ja mani Māra Kučinska valdībā apstiprinās par ministru," paziņoja Belēvičs .

Krīzes laikā Saeimā deleģējusi Ministru kabinetam noteikt lielākas tiesības valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. "Tas kas neparādījās no tiesībsarga puses, finansējums nav atgriezies pirmskrīzes līmenī. Veselības jomā krīze vēl turpinās. Pa šo laiku daudz, kas ir kļuvis dārgāks, tas nozīmē, ka mums ir vēl lielāks kritums," viņš komentēja.

Jau ziņots, ka Tiesībsarga birojs trešdien iepazīstināja ar pētījumu "Latvijas valsts garantētā medicīniskās palīdzības minimuma atbilstība cilvēktiesību standartam". Pētījumā secināts, ka lielu daļu principiālu jautājumu regulē Ministru Kabineta noteikumi, nevis likums, "kuros pasaka, ko būs ārstēt un ko nē, kam būs stāvēt rindā un mazliet maksāt, nestāvēt rindā un maksāt visu pašiem". Tādējādi tiesību garantēšanā zudis līdzsvars, ka katrā valstī izriet no varas dalīšanas principa. Pētījumā atzīts, ka cilvēkam nav garantiju, ka sarežģītos veselības problēmu gadījumos neskaidrie normatīvie akti netiks interpretēti viņam par sliktu.

BNS / Foto: Evija Trifanova/LETA