Ikšķile grib pamest veiksmīgi strādājošo "Zilo kalnu" aģentūru

Ikšķiles novada domes deputāti jau tuvākajās dienās pieņems galīgo lēmumu par iespējamo izstāšanos no „Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „Zilie kalni” attīstības aģentūras”. Šī jau sešus gadus sekmīgi strādājošā struktūra savulaik tika izveidota kopā ar Ogres novada pašvaldību. Ogrēnieši sola respektēt kaimiņu lēmumus, tomēr, neatkarīgi no ikšķiliešu nostājas, ir apņēmības pilni turpināt Zilo kalnu dabas parka attīstību.

Līdz šim izdarīts daudz

2012. gadā Ogres un Ikšķiles pašvaldības kopā ķērās pie tolaik pamatīgi samilzušā Ogres Zilo kalnu dabas parka sakārtošanas jautājuma. Situācija nebija vienkārša – iepriekšējie apsaimniekotāji par šo teritoriju īpaši nebija likušies zinis, kā rezultātā šis Latvijas viens no skaistākajiem dabas objektiem faktiski bija pārvērties par degradētu zonu. To daļēji veicināja gan savulaik Zilo kalnu teritorijā veiktā saimnieciskā darbība, gan totāli nesakārtotā infrastruktūra - faktiski dabas parka takas izmantoja vai nu lokālu „dragreisu” rīkošanai, vai tās tika pārvērstas par prastām brīvdabas dzertuvēm, kurās pulcējās neba jau nu tas jaukākais kontingents.

Lai gan sākotnēji jaunizveidotā aģentūra ar milzu panākumiem lepoties nevarēja, drīz notika būtisks „uzrāviens” – tika noslēgts trīspusējs līgums starp abām pašvaldībām un „Rīgas mežiem” (to īpašumā joprojām atrodas lielākā daļa no Zilo kalnu teritorijas). Šis līgums padarīja iespējamu efektīvāku abu pašvaldību ieguldīto līdzekļu pielietojumu, koordinējot dažādu pasākumu un vides sakārtošanas projektu realizāciju. Ar laiku, pateicoties tieši Ogres pašvaldības ieguldījumam, izdevās atrast arī dažādus papildus finansējuma avotus - gan ar deputātu kvotu palīdzību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) līdzekļu ieguldīšanu un tiešu valsts budžeta naudas piesaisti. Rezultāts ir acīmredzams – teritorija ir sakopta, tiek veikta sistemātiska kārtības nodrošināšana, turklāt uzcelts gan iespaidīgs skatu tornis, gan salabotas kāpnes, gan izveidoti automašīnu stāvlaukumi utt. Vēl noteikti jāpiemin apgaismotā slēpošanas trase un faktiski degradētā karjera vietā izveidotā Dubkalnu ūdenskrātuves atpūtas zona ar sporta laukumiem un drošu peldvietu. Pat neskatoties uz to, ka lielākā daļa no pieminētajiem objektiem atrodas tieši Ikšķiles novada teritorijā, tā dome pēkšņi sajutās „apdalīta” no Ogres puses un šā gada vidū uzsāka mērķtiecīgu kampaņu, lai panāktu kopīgi izveidotās aģentūras likvidāciju.

Uzskata, ka labāk spēs saimniekot paši

Decembra sākumā Ogres novada pašvaldība saņēma kaimiņu domes priekšsēdētāja vietnieka Česlava Batņas parakstītu vēstuli, kurā tiek paziņots par Ikšķiles vēlmi izstāties no pašvaldības aģentūras. (Jāsaka, ka sākotnēji kuluāros izskanējušo ikšķiliešu vēlmi vispār likvidēt šo struktūru, nomainījis plāns par izstāšanos.)

Šajā dokumentā savus nodomus Ikšķiles dome pamato ar vēlmi samazināt izdevumus, īpaši tos, kas paredzēti aģentūras administrācijas uzturēšanai. Turpmāk, pēc Č. Batņas rakstītā, Ikšķiles administratīvajā teritorijā esošo Zilo kalnu daļu sekmīgāk spēšot apsaimniekot un attīstīt citas Ikšķiles novada domes struktūrvienības.

Vēl Batņa norāda, ka abām pašvaldībām esot būtiski atšķirīgi viedokļi par kompleksa „Zilie kalni” attīstības ietvaros veicamajām prioritātēm, uzskatot, ka „sadarbība”, kad Ikšķiles novada iedzīvotāju intereses tiek vērtētas kā mazsvarīgākas iepretim Ogres novada iedzīvotāju interesēm, turpmāk nav iespējama.” Tālāk sniegta informācija, ka šie jautājumi tikšot skatīti jau tuvākajā Ikšķiles novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē.

Uzziņai – līdz šim katra pašvaldība solidāri ik gadus aģentūras darbības nodrošināšanai ieguldīja 150 tūkstošus eiro. Lēmums par šo līdzekļu izlietošanu pieņēma Uzraudzības padome, kurā vienlīdzīgi pārstāvēti abi novadi.

Lēmums vēl nemaz neesot pieņemts

Sarunā ar Jauns.lv Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa bija mazāk skarbs nekā paša parakstītajā vēstulē – amatpersona vairākkārt uzsvēra, ka gala lēmums vēl nemaz neesot pieņemts un, viņa vārdiem sakot, „pastāv 90% iespēja, ka Ikšķile nemaz no aģentūras neizstājas.” Tomēr tālākā sarunā viņš atkārtoja iepriekš paustos iemeslus varbūtējai aiziešanai – esot jātaupa līdzekļi, aģentūras administratīvie izdevumi esot par lielu un sevišķi nepieņemami esot tas, ka nepastāvot veto tiesības pieņemto lēmumu apturēšanai. „Faktiski šobrīd ir jālabo juridiskais brāķis, kas tika pieļauts aģentūras veidošanas laikā, neparedzot iespējamu vienas puses izstāšanos,” viņš norādīja.

Batņas kungs, neprecizējot nākotnes plānus, uzsvēra, ka, viņaprāt, turpmāk ietaupītos 150 tūkstošus Ikšķile „sev piederošajos 400 hektāros spēs izlietot racionālāk nekā tagad.” (Jāatgādina, ka minētie 400 ha tikai atrodas Ikšķiles novada administratīvajā teritorijā, bet pašvaldībai nemaz nepieder, kā jau minēts, faktiskais īpašnieks ir „Rīgas meži” – A.V.)

Helmanim pārmet ogrēniešu interešu aizstāvēšanu

Batņa vairākkārt uzsvēra, ka līdzšinējā lēmumu pieņemšanas kārtība Uzraudzības padomē neesot bijusi pieņemama – faktiski aģentūrai esot uzspiesti tikai vienas puses – Ogres novada – interesēm atbilstoši lēmumi, neņemot vērā otras puses iebildumus. Īpaši šī tendence esot pastiprinājusies pēc tam, kad par Ogres novada domes priekšsēdētāju esot kļuvis Egils Helmanis.

Taisnības labad jāpiebilst, ka, iepazīstoties ar Uzraudzības padomes sēžu protokoliem visā darbības laikā, ne reizi nav vērojama Batņas kunga pieminētā interešu sadursme – visi padomes locekļi gan no Ogres, gan Ikšķiles puses apbrīnojumā vienprātībā balsojuši par praktiski visiem pieņemtajiem lēmumiem un nekāda vienas puses uzskatu dominance un otras puses iebildumu ignorēšana nav fiksēta.

Jautāts, kāpēc Batņas kunga pieminētā konfrontācija jeb, viņa vārdiem sakot, „Ikšķiles novada iedzīvotāju interešu aizstāvēšana”, līdz šim redzamā formā tā īsti nav izpaudusies, domes priekšsēdētāja vietnieks sacīja, ka nevarot to komentēt, jo viņš amatā esot tikai gadu un par iepriekšējo periodu atbildēt nevarot. Līdzīgi Batņas kungs atturējās no komentāriem par to, kāpēc līdz šim Uzraudzības padomē neesot diskutēts par iespējamo vienas puses izstāšanos – arī šajā gadījumā viņš atsaucās uz amatā pavadīto relatīvi īso termiņu.

Ogres novads iesākto nepārtrauks

„Es saprotu un patiesi respektēju katra novada domes deputātu tiesības uz neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, un tā tas būs arī šajā gadījumā – ja Ikšķile vēlas, tā, protams, var izstāties, ja uzskata šādu soli par pareizu un optimālu. Personiski es nekādus pamatotus argumentus šādām solim neredzu, bet katram var būt savs viedoklis. Manuprāt, aģentūra līdz šim un arī pašlaik darbojas nevis viena vai otra novada interesēs, bet gan tikai un vienīgi Zilo kalnu dabas parka interesēs. Bet vēlreiz uzsveru, viedokļi var būt dažādi,” sarunā ar Jauns.lv sacīja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis. Viņš pieļāva, ka pēkšņās Ikšķiles pozīcijas maiņas pamatā ir nevis racionāli un loģiski apsvērumi, bet gan savdabīga politiska greizsirdība – Helmaņa pārstāvētā Nacionālā Apvienība Ikšķiles domē darbojas aktīvā opozīcijā un, iespējams, tagadējās Ikšķiles domes vadības rīcības patiesie iemesli meklējami šajā virzienā. „Es uzskatu, ka Ikšķiles puses argumenti neiztur nekādu kritiku – aģentūras dibināšanas dokumenti ir absolūti juridiski korekti. Arī viņu minētais iespējamais ietaupījums ir tikai uz papīra, faktiski Ikšķiles nodokļu maksātāji tikai zaudēs jau līdz šim ieguldīto naudu. Turklāt nekāda īpaša Ikšķiles puses pozīcija līdz šim Uzraudzības padomes sēdēs netika pausta un, tātad, arī nevarēja tikt ignorēta, jo līdz šim bijām vienisprātis gan par parka attīstības prioritātēm, gan stratēģiju šo prioritāšu īstenošanā. Vēl jāuzsver, ka Ikšķiles vairākkārt piesauktie administratīvie izdevumi pieauga tieši tajā laikā, kad Uzraudzības padomes vadība bija Ikšķiles rokās. Bet tiešām nevēlos iesaistīties šāda līmeņa polemikā, mums Ogres domē ir daudz darāmā, lai tērētu laiku šādās neauglīgās un mākslīgi izdomātās diskusijās, lai kāds būtu to uzsācēju iemesls vai iecerētie mērķi,” sacīja Helmanis.

Viņš īpaši uzsvēra, ka Ikšķiles aiziešana vai palikšana nemainīs līdzšinējo politiku Zilo kalnu dabas parka attīstīšanā – jau tagad Ogres novada dome strādā pie jaunas kvalitatīvas vienošanās sagatavošanas ar „Rīgas mežiem” un šīs sarunas tuvojoties sekmīgam noslēgumam. Tādējādi Zilo kalnu dabas parka baudītāji, neatkarīgi no to „novadiskās” piederības arī turpmāk var rēķināties ar sakoptības un attīstības virzienā orientētu vides attīstību.