Latvijā daudzu medikamentu cenas ir par 10-20% augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā
Latvijā medikamentu cenas būtiski sadārdzina lieltirgotavu un aptieku zāļu piecenojumi, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) apkopotā informācija par zāļu cenām šī gada novembrī un decembrī.
Gala zāļu cena aptiekā veidojas no ražotāju cenas, vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Analizējot vairāk nekā 50 gan valsts kompensēto, gan nekompensēto recepšu un bezrecepšu zāļu cenas Baltijas valstīs, SIFFA konstatējusi, ka teju visos gadījumos Latvijā lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Tā rezultātā virkne medikamentu, piemēram, pretsāpju, pretiesnu, diabēta un citu, tostarp arī jaunākās paaudzes, Latvijā ir dārgāki nekā kaimiņvalstīs.
Kā norādīja SIFFA izpilddirektors Valters Bolēvics, Latvijā zāļu cenas sadārdzina atļautie maksimālie zāļu piecenojumi, jo zāļu lieltirgotavas un aptiekas šo maksimālie pieļauto uzcenojumu arī izmanto, kā rezultātā Latvijā daudzu medikamentu cenas ir par 10-20% augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā.
Piemēram, kāds valsts kompensējamais pretsāpju medikaments Latvijā maksā 18,43 eiro, Igaunijā - 17,2 eiro, bet Lietuvā - 15,27 eiro. Visās trīs Baltijas valstīs ražotāja cena ir ļoti līdzīga - aptuveni 13 eiro, tomēr lielākās atšķirības vērojamas vairumtirgotāja un aptiekas uzcenojumā. Lietuvā šis uzcenojums ir 1,51 eiro, Igaunijā - 2,43 eiro, bet Latvijā - 3,42 eiro. Arī PVN zālēm ir atšķirīgs, proti, Lietuvā tas ir 0,73 eiro, Igaunijā - 1,41 eiro, bet Latvijā 1,98 eiro.
Līdzīga situācija ar citu, bet valsts nekompensētu pretsāpju medikamentu, kurš Lietuvā maksā 17,13 eiro, Igaunijā - 17,02 eiro, bet Latvijā - 19,88 eiro. Arī šī medikamenta gadījumā ražotāja cena ir līdzīga, aptuveni 13 eiro. Lietuvā PVN par šīm zālēm ir 0,82 eiro, Igaunijā - 1,41 eiro, bet Latvijā - 2,13 eiro. Vienlaikus atkal lielākās atšķirības gan vērojamas tieši vairumtirgotāju un aptieku uzcenojumā, kas Lietuvā ir 3,28 eiro, Igaunijā - 2,43 eiro, bet Latvijā - 4,27 eiro.
Šie nav vienīgie piemēri, jo līdzīga situācija vērojama arī citu medikamentu cenā. Kaut arī ražotāja cena mēdz atšķirties Baltijas valstīs, lielākas atšķirības vērojamas tieši vairumtirgotāju un aptieku uzcenojumos. Kāda Latvijā populāra bezrecepšu medikamenta ražotāja cena visās Baltijas valstīs ir vienāda, taču gala cena būtiski atšķiras. Lietuvā šis medikaments maksā 6,76 eiro, Igaunijā 6,04 eiro, bet Latvijā - 7,43 eiro.
Tāpat kāds populārs pretiesnu līdzeklis Latvijā maksā 5,13 eiro, Lietuvā - 5,24 eiro, bet Igaunijā - 4,32 eiro. Vienlaikus vairumtirgotāju un aptieku uzcenojums arī šim medikamentam ir lielāks tieši Latvijā. Lietuvā šis uzcenojums ir 1,10 eiro, Igaunijā - 0,96 eiro, bet Latvijā - 1,73 eiro.
Vienlaikus SIFFA atzīmē, ka vairumtirgotāju un aptieku uzcenošanas iespējas ir ierobežotas gadījumos, kad valsts kompensē ļoti dārgus medikamentus, jo tādā gadījumā uzcenojums tiek būtiski ierobežots.
Bolēvics norādīja, ka Baltijā ražotāju cenas ir daudzmaz līdzīgas, un lielākās atšķirības vērojamas tieši vairumtirgotāju uzcenojumā, kā arī PVN, kurš katrā no valstīm ir atšķirīgs, tomēr Latvijā visaugstākais - 12%. Lietuvā PVN zālēm ir 5%, bet Igaunijā 9%.
Pēc Bolēvica paustā, kaut arī SIFFA ir daudz darījusi, lai runātu par PVN zālēm samazināšanu, tā būtu gatava arī sarunai par vairumtirgotāju un aptieku uzcenojuma ierobežošanu. Vispirms gan esot jāsagaida jaunā Veselības ministrijas vadība un tās prioritātes, tomēr Bolēvics ir pārliecināts, ka par zāļu cenām diskusijas, visticamāk, noteikti notikšot.
Bolēvics norādīja, ka ir trīs veidi, kā mazināt zāļu cenas Latvijā - mazināt zāļu references cenu, PVN kompensējamiem un recepšu medikamentiem, kā arī zāļu lieltirgotavu un aptieku piecenojumu.
Lai uzlabotu zāļu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, SIFFA aicina lēmumu pieņēmējus - Veselības ministriju un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju - aktīvi iesaistīties un pārskatīt zāļu lieltirgotavām un aptiekām atļauto maksimālo zāļu piecenojumu apmēru un to samazināt, paredzot attiecīgas izmaiņas normatīvajos aktos.
Tāpat būtu jāsamazina Latvijā ievērojami augstākais PVS. Zāļu ražotāji jau vairākkārt ir vērsuši uzmanību uz to, ka Latvijā noteiktā PVN likme recepšu zālēm, tostarp kompensējamiem medikamentiem, ir viena no augstākajām Eiropā, un tāpēc rosina to atcelt vai vismaz samazinās. Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā PVN likme ir 0%, Francijā - 2,1%, Šveicē - 2,5%, Spānijā - 4%, Ungārijā un Horvātijā - 5%, Beļģijā un Grieķijā - 6%, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 5% un 9%.
Vienlaikus SIFFA uzsvēra, ka kopumā zāļu ražotāju cenas Latvijā joprojām ir vienas no zemākajām Eiropā. Kompensējamo zāļu cenu stingri regulē Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība, un tā nedrīkst būt augstāka par trešo lētāko šī medikamenta cenu sekojošo valstu grupā - Čehijā, Dānijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā.
Tāpat SIFFA norādīja, ka to, ka zāļu cenas Latvijā nav augstas, apliecina arī pieaugošais no Latvijas izvesto zāļu apjoms un vērtība jeb zāļu paralēlais imports. Ja zāļu ražotāju cenas Latvijā būtu augstas, šī tendence būtu ievērojami mazāka. Tātad cenas, ko piedāvā ražotājs, ir Eiropas līmenī konkurētspējīgas, jo zāļu lieltirgotavām ir ekonomisks pamats veikt zāļu reeksportu, norādīja asociācijā.
