foto: Publicitātes foto
Britu džeza superzvaigzne, Livonijas balle un franču stils: ko darīt 29. un 30. decembrī?
Daugavpils teātris sestdien un svētdien visus aicina uz spožu Jaungada koncertu.
Kultūra
2018. gada 26. decembris, 08:50

Britu džeza superzvaigzne, Livonijas balle un franču stils: ko darīt 29. un 30. decembrī?

Elmārs Barkāns

Jauns.lv

Vecgada pēdējās dienās mūsu izcilākie mūziķi un aktieri piedāvā krāšņus Jaungada koncertus. Tos piedāvā gan Nacionālā opera un operetes mākslinieki kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, gan Nacionālais simfoniskais orķestris Lielajā ģildē, gan Daugavpils un Liepājas teātri. Arī galvaspilsētas trupas.

* Rīgas Jūgendstila muzejā (Alberta ielā 12) līdz nākamā gadā 13. janvārim apskatāma izstāde “Itālijas Ziemassvētki”. Muzejs šajās dienās rotāts atbilstoši Ziemassvētku tradīcijām Itālijā – skaisti pušķota lielā egle viesistabā, krāšņi telpu dekori un interjera papildinājumi katrā muzeja telpā. Itālijas Ziemassvētku tradīcijas 20. gadsimta sākumā ir līdzīgas citām katoļu zemju ieražām, tomēr katrā valstī ir savas nianses. Ziemassvētku gaisotne jūgendstila interjerā radīta ar īpašām mākslinieces Tamāras Čudnovskas veidotām svētku rotām – papīra dekoriem ar Venēcijas karnevāla tematiku, maskām, vēdekļiem, Saules un Mēness motīviem un citiem. Interjera rota ir arī Betlēmes aina − Kristus silītē no keramikas vai porcelāna. Un kā gan bez ierastiem gardumiem – Ziemassvētku kēksa panettone svētku galdā. Vēl kāda īpaša lieta, ko liek galdā svētku laikā ir spēle, kas nāk no 16. gadsimta Itālijā – Tambola. Izstādē apmeklētājus priecē ne tikai telpu svētku ietērps, bet arī tematiskas izstādes. Vienā no tām ir desmit itāļu mākslinieku radītas skulptūras ar vienotu tematiku – Kristus piedzimšanas aina Betlēmē. Tāpat ir iespēja iepazīt arī interesantu itāļu Ziemassvētku tradīciju, kas saistīta ar Befanu ( Befana ir raganiņa, kas bērniem svētkos nes dāvanas un saldumus), kurā ļauj ielūkoties Baltijas autorleļļu un rotaļlietu ģildes meistares, kas veidojušas dažādus Befanas tēlus. Sīkāk internetā: www.jugendstils.riga.lv.

* Savukārt Rīgas Pēterbaznīcā līdz nākamā gada 13. janvārim apskatāma mākslinieka Alda Kļaviņa retrospektīvā izstāde „Vēl pirms...”. Izstādes nosaukums atklāj būtisko par mākslinieku, proti, savā daudzveidīgajā un piesātinātajā ceļā Aldis Kļaviņš ievērojis principu − vērtība, radošas personības uzdevumi un mērķi ir jēgpilni tikai tad, kad izdomā, iecer, atklāj, dara un īsteno vēl pirms... Pirms izdoti likumi un aprobētas it kā negrozāmas patiesības, darāmo jau paveikuši citi, un idejas dzīvē un mākslā  kļuvušas „plakanas” un vispārpieņemtas. Mākslinieks cauri gadu desmitiem Liepājas un Latvijas mākslas norisēs, pedagoģiskajā un sabiedriskajā darbā sevī uzturējis pirmatklājēja svaigumu, risku, visus tos guvumus un arī zaudējumus, kurus iemanto tikai tie, kas spēj būt tik intensīvi un patiesi. Viņa radošajā mantojumā ir simtiem ainavas, klusās dabas, portreti, figurālas un abstraktas kompozīcijas, teātra izrāžu un mākslas izstāžu scenogrāfijas. Aldis Kļaviņš dzimis 1938. gadā Madonā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, no 2006. gada ir Liepājas Universitātes profesors. Sīkāk internetā: www.peterbaznica.riga.lv.

* Turpmākajās divās nedēļās (līdz 13. janvārim) ir īstais laiks apmeklēt izstādi Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā „Muzeja ieguvumi 2018”, kura gan būs apskatāma līdz nākamā gada 23. aprīlim. Izstādē apskatāmi 2018. gada muzeja jaunieguvumi, kas nosacīti pārstāvēti nosacīti divos tematiskos blokos: latviešu etnogrāfija apvienojumā ar mūsdienu tautas lietišķās mākslas darinājumiem un katoļu dievnamu liturģiskās tekstilijas. Muzeja krājums katru gadu tiek papildināts ar vērtīgiem priekšmetiem un laikmeta liecībām – darinātām gan mūslaikos, gan senatnē.  Priekšmetu ceļš uz muzeju ir dažāds. Muzejs tos iegūst, pērkot no autoriem vai īpašniekiem, kā arī saņemot kā dāvinājumus. Muzeja jaunieguvumus papildina arī darbinieku zinātniskās ekspedīcijās iegūti priekšmeti. Izstādes baudījumu līdz „vecajiem Ziemassvētkiem” paspilgtinās akcija „Gaismas spēles muzeja sētās”, jo kā katru gadu, arī šogad pašā ziemas viducī Brīvdabas muzejs pārvērties pasaku valstībā: ielūkojoties caur ēku lodziņiem, var redzēt, kā mūsu senči dzīvojuši un svinējuši svētkus. Papildus izgaismotas Kurzemes zemnieka sēta, Kurzemes zvejniekciema sētas, Vidzemes zemnieka sēta, Hernhūtiešu saiešanas nams un Nidas dūmistaba, Usmas un Vecbornes baznīcas, Lībiešu zemnieka–zvejnieka sēta „Dēliņi” un Liepājas ostmalas noliktava. Sīkāk internetā: www.brivdabasmuzejs.lv.

* Liepājas muzejā līdz nākamā gada 6. janvārim iespējams iepazīties ar Liepājas un tās apkārtnes mākslinieku jaunāko veikumu ikgadējā Liepājas vizuālās mākslas izstādē, kurai šogad dots nosaukums “Liepājas mākslinieki Latvijas simtgadei”. Šogad Liepājas izstādes naudas balva tika sadalīta diviem māksliniekiem, - Mārim Dejus un Ilzei Karlsonei, pievēršot uzmanību gan jauno tehnoloģiju iespējām mākslā, gan klasiskām mākslas izteiksmes formām. Par veiksmīgu debiju un spēju atspoguļot romantisku ideju, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, balva tika piešķirta Mārim Dejus, kura darbs „Kādā ostas pilsētā” uzrunāja žūriju ar klasisku stāstu jaunā formā un kvalitātē – virtuālajā realitātē. Arī Ilzei Karlsonei tika piešķirta balva 500 eiro vērtībā par idejas skaidrību, krāsas svaigumu un mūsdienu sajūtu glezniecību darbā „Saule un vējš”. Šā gada Liepājas vizuālās mākslas izstādes tēma rosināja katram māksliniekam apzināt savu dzimtās zemes skaistumu un vērtības, radot sev raksturīgu mākslas darbu. Atsaucība bija liela – kopumā 76  darbus vērtēšanai nodevis 51 autors. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz 2019.gada 19.janvārim skatāma Maijas Tabakas gleznu izstāde. Izcilā latviešu gleznotāja Maija Tabaka ir ar spilgtu un viegli atpazīstamu māksliniecisko rokrakstu, kuras daiļrade un personība vienmēr izpelnījusies apmeklētāju mīlestību un uzmanību- lepna, eleganta, noslēpumaina sava ceļa gājēja. Mākslas zinātāji teikuši, ka ar savu rokrakstu un glezniecības manieri viņa ir unikāla pasaules mērogā. Māksliniece savu vīziju izvelk no tik dziļiem zemapziņas slāņiem un sakārto ar tik pārliecinošu virsapziņas varēšanu, ka viņas darbi liek noticēt tikai šajā veidā iespējamai tēlu pasaulei, arī tad, ja tā ir biedējoša vai pat noliegumu raisoša. Cilvēks, viņas gleznu galvenais motīvs, parādās kā ārkārtēja, vienreizēja būtne, sakāpināts tēls. Tas pārliecina, jo tapis kā sublimācija, iemiesots koptēls. Cilvēka individualitāte sasniedz kulminācijas pakāpi. Izstādē apskatāmi dažādos laikos tapuši Maijas Tabakas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Zuzānu kolekcijas, galerijas “Daugava” un Jūrmalas pilsētas muzeja. Īpaša iespēja būs arī Jaungada naktī no pulksten 23.00 līdz 01.00 apmeklēt Valmieras Izstāžu namu. Sīkāk internetā: www.valmierasmuzejs.lv.

Nākamā lapa: 1. Vecgada koncerti Nacionālajā operā