“Ak Dies, kas par cūcību!” Vecrīgā uzceļ viesnīcu pa virsu vēsturiskajam pilsētas aizsargmūrim
Sociālajos tīklos vairāki sabiedrībā cienīti ļaudis veltījuši asu kritiku nupat kā Vecrīgā uzceltās “Wellton” tīkla viesnīcas projekta realizētājiem. Izrādās, tā uzslieta pa virsu unikālam vēstures objektam – 13. gadsimta Rīgas pilsētas aizsargmūrim.
Jauns.lv jau vasarā rakstīja par topošo viesnīcu, kuras būvniecība paredzēja, ka īpaša uzmanība un rūpes jāpievērš vēsturiskā aizsargmūra fragmentu saglabāšanai un izcelšanai.
Tolaik Rīgas pilsētas attīstības departamentā (PAD) apstiprināja, ka spēkā esoši noteikumi prasa tā saglabāšanu, konservāciju un eksponēšanu, nodrošinot objektam atbilstošu apgaismojumu, saglabāšanas apstākļus un citus faktorus.
Šis projekts savulaik esot saņēmis visus nepieciešamos izvērtējumus, saskaņojumus un atļaujas.
“Jaunbūves attīstītājiem un projektētājiem ir izdoti stingri atbildīgo institūciju nosacījumi, un esam informēti, ka nocietinājumu mūra fragmentam ir pievērsta liela uzmanība. Tas veidos vienu no jaunbūvju kompleksa īpašajām kultūrvēsturiskajām vērtībām, mūris tiek sakopts, arhitektoniski izcelts un būs eksponēts un publiski pieejams apskatei, kad objekts būs pabeigts,” informēja departamentā.
Iebetonēts viesnīcas sienā, blakus novietota miskaste
Par to, kā beigu beigās izvērtusies “arhitektoniskā izcelšana” un “eksponēšana” šodien ikviens var pārliecināties pats.
To jau paguva izdarīt sabiedrībā zināmais vēsturnieks Gustavs Strenga.
Fotogrāfijās, ko viņš publicējis internetā redzams, ka pie mūra novietota zila miskaste. Laikā, kad konkrētajā adresē viesojās Jauns.lv fotogrāfs, tās tur vairs nebija.
Ar iespaidiem par projekta realizētāju veikumu viņš padalījies sociālajos tīklos:
Strengas paustajai kritikai atbalstītāju komentāru sadaļā netrūkst. Vairāki ļaudis pievienojas vēsturnieka teiktajam, ka intriga par to, kādu unikālu un acīm baudāmu risinājumu tad arhitekti būs izdomājuši, noslēgusies ar pamatīgu vilšanos.
Sašutumu par to, kā projektētāji un būvniecības realizētāji apgājušies ar vēsturisko objektu paudis arī TV personība, raidījumu “Atslēgas” un “Adreses” vadītājs Mārtiņš Ķibilds.
“Unikāls, apbrīnas un lepnuma vērts piemineklis ir padarīts par postamentu nevērtīgam mēslam,” “Instagram” raksta Ķibilds.
Pilsētas attīstības departamentam iebildumu nav
Jauns.lv atkārtoti vērsās PAD, lai noskaidrotu, vai tiešām gala rezultāts atbilst plānam, kurš savulaik saskaņots.
Departamenta atbilde bija samērā lakoniska. Atkārtoti tika norādīts, ka mūris ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa „Pilsētas nocietinājumu mūra un torņu paliekas” un skaidrots, ka viesnīcas projekts bijis saskaņots.
“Jaunbūve, kura atrodas starp Minsterejas un Trauksmes ielu, atbilstoši Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma prasībām, ir projektēta atklāta arhitektūras konkursa rezultātā un projekts saņēmis visus nepieciešamos izvērtējumus, saskaņojumus un atļaujas,” pauda departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.
Papildu komentārus departamentā nesniedza, iesakot vērsties pie jaunbūves attīstītājiem, Rīgas pilsētas būvvaldes un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes.
Jauns.lv vērsīsies pie saistītajām iestādēm un pusēm, lai noskaidrotu vairāk.
Kā izskatījās senais Rīgas aizsargmūris?
Kā vēsta portāls Citariga.lv, pirmā Rīgas pilsētas aizsargmūra siena bija Daugavas labajā krastā. Savulaik tā stiepusies no upes grīvas – gar tagadējo Minsterejas, Kalēju, Meistaru un Zirga ielu – līdz Daugavas krastmalai un atkal sasniegusi Rīgas upes grīvu pie Minsterejas ielas. Vēstures dati liecina, ka nocietinājuma mūris bijis aptuveni 9 metrus augts un 1,30 metrus plats.
Rīgas pilsētas aizsargmūra vēsturiskais plānojums:
Pirmo reizi tā daļa atsegta 1937. gadā, kad nojauktas pie tā piebūvētās ēkas Jāņa sētā. Mūra fragments tagadējās Jāņa sētas vietā tika rekonstruēts 1960. gadā.
No ārpuses pilsētas nocienājumi izskatījušies kā augsta mūra siena, bet pilsētas iekšpusē bijuši sadalīti divos stāvos.
