"Tie, kuriem ir ko atdot, beigās vienmēr samaksā" - atklāta saruna ar parādu piedzinējiem

Biroju kādā Purvciema biznesa centrā, apciemojām 6. novembra pēcpusdienā, kad atvērto durvju dienas aktivitātes jau bija noslēgušās. Pie sarunu galda piekritis sēsties "Arvik" direktors Viktors Artamonovs gatavībā izstāstīt vairāk par parādu ārpustiesas piedzīšanas nozarē strādājošo darba metodēm, to atbilstību likumdošanai un 2015. gada septembrī notikušo policijas operāciju Rīgā, kuras laikā divus "Arvik" darbiniekus aizturēja par ārzemnieku nolaupīšanas mēģinājumu. Saskaņā ar kompānijas direktora teikto – viss nav bijis tik vienkārši kā tolaik rakstīts.

Izstāstiet par kompānijas dibināšanas pirmsākumiem. Kā radās ideja par "Arvik"?

Iniciatīva šāda uzņēmuma dibināšanai parādījās 2003. gadā. Juridiski kā parādu piedziņas un ārpustiesas kompānija "Arvik" reģistrēta 2004. gada februārī. Visu iepriekšējo dzīvi individuāli nodarbojos ar parādu piedziņu, balstoties uz izsniegtām pilnvarām. Firmas dibināšana šķita loģisks nākamais solis.
Tolaik arī novēroju, ka mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā ļoti cieš no bezkaunībām – viņus bieži apmāna negodprātīgi biznesa partneri, jo izplatīti ir pēcapmaksas darījumi. Mans mērķis bija sniegt palīdzību šiem uzņēmumiem, nodrošināt viņiem izaugsmi. Nosaukums gluži vienkārši ir mana uzvārda un vārda pirmo burtu veidojums.

Cik liela šobrīd ir jūsu komanda?

Pašlaik mūsu pamata komandā ietilpst seši cilvēki. Vajadzības gadījumā, piemēram, darbam ārpus galvaspilsētas, mēs bieži vien piesaistām zināmus, spējīgus cilvēkus no malas. Neskaitot Rīgu, šad tad gadās darboties arī Daugavpilī, Rēzeknē un citās lielākajās Latvijas pilsētās.

Kādēļ izvēlējāties šo nozari? Kas lika domāt, ka bizness ies no rokas?

Ja nemaldos, šobrīd Latvijā ir piereģistrēti ap 2200 uzņēmumi, kuri darbojas būvniecības jomā. Papildus tam ir aptuveni 700 loģistikas, kravu pārvadājumu firmas. Vairums mūsu klientu ir saistīti tieši ar šīm nozarēm – negodprātīgu cilvēku šeit netrūkst un darba arī. Īpaši jau būvniecībā, kas ir izteiktākā riska grupa. Mūsu pakalpojumi ir tik nepieciešami, ka arī pēc 2015. gada incidenta ar policiju ilggadējie klienti palika uzticīgi.

Kā tipiski sākas parādu piedziņa?

Ar konsultāciju. Izrunājamies ar potenciālo klientu, noskaidrojam visus būtiskos faktorus – kādi ir riski, kāda ir reālā iespēja, ka parādu no konkrētā parādnieka tik tiešām būtu iespējams piedzīt. Mums ir jāsaprot, vai mēs spējam palīdzēt savam klientam vai nē. Ja spējam palīdzēt, nākam klajā un skaidrojam iespējamajos rīcības plānus, stāstām, kādas darbības varam veikt. Ja klients ir apmierināts, slēdzam vienošanos un sākam darbu izvēlētajā virzienā. Par darbu ņemam avansu, vienošanās arī paredz, ka mūsu honorārs ir 50% no parāda.
Tas var šķist daudz, taču uzsvēršu, ka cilvēkiem, kuri pie mums dodas, bieži vien nav citas izvēles, ja vien neskaita parāda aizmiršanu. Potenciālajiem klientiem gan ir jāņem vērā – lai mēs varētu sākt darbu pie parādu ārpustiesas piedziņas, nepieciešami dokumenti, kuri pamato, ka darījumam par konkrētu summu bija jānotiek, un parāds ir reāls. Jābūt pieejamai informācijai par parādnieka dzīvesvietu, darba vietu un apstākļiem, proti, vai šai personai varētu būt kādi finansiāli līdzekļi, ar kuriem uzsākt parāda atmaksāšanu. Tā vienkārši atnākt un mutiski deklamēt, ka “man kāds ir parādā tik un tik”, pie mums nevar.

Cik tālu drīkst iet parādu piedzinējs? Fiziska spēka pielietošana, psiholoģiska ietekmēšana?

Viss, ko mēs darām, ietilpst likuma rāmjos, neskatoties uz to, kas par mums šad tad tiek rakstīts internetā komentāros. Tipiska parādu piedziņa sākas ar ierašanos parādnieka darbavietā – uz dzīvesvietu doties mēs nevaram. Stādāmies priekšā, izskaidrojam situāciju un aicinām uz sadarbošanos, lai atrisinātu lietas. Ja gadījumā parādnieks nekur nav sastopams, sazināmies ar viņa radiniekiem, vai kā citādi mēģinām nodibināt kontaktu, atstājam vizītkarti, lūdzam atzvanīt.
Izstāstīšu kādu piemēru – pagājušajā atvērto durvju dienā bija kāds vīrietis, kuram parādā bija palikusi bijusī draudzene. Viņu pašu sastapt neizdevās, taču devāmies pie viņas radiniekiem, atstājām vizītkarti un teicām, lai atzvana. Otrā dienā atzvanīja pati parādniece, ieradās pie mums kopā ar savu brāli un pateica, ka ir gatavi dialogam.

Mūsu ierašanās, kontakta nodibināšana, nozare, kuru pārstāv "Arvik", bieži vien atstāj pietiekamu iespaidu, lai parādnieks apņemtos sadarboties un reāli nokārtot savas saistības.
Ak, jā, paturpinot par ierašanos pie parādnieka, jūs droši vien nojaušat, ka šeit ir kāda viltība. Lai arī mēs nevaram ierasties dzīvesvietā, ir ļoti daudzi uzņēmumi, kuru juridiskā adrese ir dzīvesvieta. Tādējādi šādos gadījumos, tīri no juridiskā skatpunkta, mēs ierodamies darbavietā, uzņēmumā.

Ko darīt, ja parādniekam tiešām nav naudas?

Līdzšinējā pieredze rāda, ja klientam zināma informācija par parādnieka darbavietu, dzīvesvietu, un, ja parādniekam ir finansiālie līdzekļi, parādu piedzīt izdosies. Ja summas ir lielas, parasti tiek slēgta vienošanās atmaksāt pa daļām. Ja mēs darba gaitā konstatējam, ka parādniekam tik tiešām nav tās naudas, iesakām klientam prasību vienkārši aizmirst. Šādi gadījumi mēdz gadīties – atceros, kā reiz pats personīgi devos pie parādnieces un sastapu viņu ēstuvē trauku mazgātājas ietērpā. Acumirklī bija skaidrs, ka sievietei tik tiešām dzīvē ir iestājusies situācija, kurā viņa nespēs atmaksāt.

Taču lūgums gan nejaukt šādus cilvēkus ar tiem parādniekiem, kuri staigā dārgos mēteļos, brauc ar dārgām automašīnām, dzīvo privātmājās, taču ar papīru uzrāda, ka saņem minimālo algu – viss tiek gudri norakstīts uz trešajām personām. Šādu gadījumu ir ļoti daudz, un tieši ar šiem cilvēkiem strādāt ir visgrūtāk.

Kāds ir lielākais piedzītais parāds?

Ziniet, par šo es negribētu diži daudz runāt. Algas mūsu valstī ir, kādas ir. Teiksim tā – parādu summas bieži vien ir pietiekami lielas.

Ko darīt, ja jāpiedzen nauda, piemēram, no kāda, kurš nesen piedzīvojis ģimenes traģēdiju? Vai ir kādi gadījumi, kurus neuzņematies morālu apsvērumu dēļ?

Redziet, kā ir – šis pamatā ir atkarīgs no klienta prasībām. Mēs, protams, noteikti dosimies uz satikšanos, darīsim savu darbu, respektējot visus iesaistītos, ja klients to vēlēsies. Vēlos piebilst, ka 2015. gadā, kad mani arī pēc kāda laika aizturēja saistībā ar visu to ārzemju biznesmeņu lietu, man nomira tēvs. Iznāca tā, ka līdz tam laikam jau biju atbrīvots, taču, ja tā nebūtu, neviens mani uz bērēm nepalaistu. Tas tā, tīri par valsts iestāžu nostāju un praksi runājot.

Incidents ar ārzemju uzņēmēju nolaupīšanu, par kuru "Arvik" darbiniekus aizturēja policija – kas tur īsti notika?
Izstāstīšu īsumā. Ārzemnieki, par kuriem vēstīja mediji, bija divi nigēriešu izcelsmes biznesmeņi, kuri ieradās Latvijā, lai mēģinātu iesaistīt vietējos naudas viltošanā. Uzreiz pateikšu, ka tas viss bija daudz vienkāršāka krāpšana – reālu iespēju un sajēgas, kā viltot naudu, viņiem nebija.

Taču šie kungi klīda pa galvaspilsētas klubiem un mēģināja piesaistīt vietējos, piedāvājot viņiem izgatavot viltotu naudu. Banknošu sagataves esot – vajadzīgi vien esot 30 000 eiro, lai spētu iegādāties speciālu krāsu un nokrāsot. Bija viņi atraduši divus latviešus, kuri, cik man zināms, esot reibumā, piekrituši iesaistīties, taču pēcāk, jau skaidrā prātā esot, pārdomājuši.
Nigērieši, protams, par to nav bijuši ļoti priecīgi un uzstājuši, ka darījumam ir jānotiek – galu galā mērots garš ceļš līdz Latvijai. Policija šiem latviešiem atteicās palīdzēt, tamdēļ viņi meklēja palīdzību citur un laika gaitā nonāca līdz diviem no mūsu darbiniekiem.

Uzsvēršu – šis nebija gadījums, kuru uzņēmās risināt "Arvik", šī bija dažu iesaistīto darbinieku pašiniciatīva ārpus darba. Papildus tam, sakrita tā, ka es tobrīd atrados atvaļinājumā Spānijā un par notikušo uzzināju, ierodoties Latvijā, kā arī pēcāk tiku aizturēts saistībā ar aizdomām par manu iesaistīšanos.
Man par šo ir zināms vien no citu atstāstītā, taču esot noticis tā – konkrētie "Arvik" darbinieki piekrituši palīdzēt šiem latviešiem, un rīcības plāns esot bijis doties pie abiem ārvalstniekiem, kuri jau bija sākuši draudēt ar draugu piesaistīšanu, lai iebiedētu viņus.

Bija aizdomas, ka viņi varētu būt bruņoti, un tādēļ viens no mūsu darbiniekiem bija uzvilcis bruņu vesti, otrs – uzmetis virsū policijas formas jaku. Tas viss, lai mazinātu iespēju, ka nigērieši sāks šaut. Tika noorganizēta tikšanās ar latviešiem, kuri it kā piekrita tomēr samaksāt un iesaistīties, taču realitātē uz tikšanos ieradās konkrētie "Arvik" darbinieki. Nekāda vardarbība netika pielietota – šos kungus iesēdināja mašīnās un ar domu iebiedēt, lai liek mierā latviešus, aizvest prom no Rīgas centra, izlaist šosejas malā un pateikt, lai liekas mierā. Šo visu izjauca policija – specvienība teju momentā apturēja divas no automašīnām un plāns tika apturēts.

Nav pilnīgi skaidrs, taču es domāju, ka policija paguva tik ātri pieslēgties tādēļ, ka jau labu laiku izsekoja šos ārvalstniekus un... piepeši pamanīja, ka kāds policijas jakā viņus aiztura. Atliek vien minēt, ka tas sacēla trauksmi un izraisīja neizpratni, kas īsti notiek. Tā nu arī abiem "Arvik" darbiniekiem pārmeta mēģinājumu nolaupīt divus tā saucamos ārzemju uzņēmējus, iesaistīja tajā visā arī pašu kompāniju un mani. Tiesas process solījās vilkties gadiem, jo figurēja daudzi apsūdzētie un advokāti, regulāri kāds slimoja, neieradās. Papildus tam paši nigērieši, kurus palaida brīvībā, atteicās ierasties Latvijā uz tiesu.

Beigās pēc aptuveni trīs gadus ilgiem tiesas procesiem vienkārši tika panākta vienošanās ar prokuroru, ka iesaistītajiem piespriež nosacītu sodu. Žēl, taču, lai panāktu vienošanos un izbēgtu no gadiem ilgas tiesāšanās, nācās atzīties visādās lietās, kuras mēs nemaz neesam pastrādājuši.

Kādai pieredzei jābūt, lai varētu pretendēt uz darbu jūsu uzņēmumā?

Šobrīd mums darbinieku pietiek. Tos līdz šim esam meklējuši paši, uzrunājot cilvēkus, par kuriem ir zināms, ka viņi spēs veikt šo darbu profesionāli un atbildīgi. Jābūt stingram raksturam, stipriem nerviem, fiziskai veselībai.

Zināms, ka neesat Latvijas Ārpustiesas Parādu Piedzinēju asociācijā, un viņi ir kritizējuši "Arvik" darbību.

Vai jums pieder automobilis? Ja jā, vai jūs esat kādā no automašīnu īpašnieku, entuziastu asociācijām un vai tas vispār ir obligāti? Manos ieskatos līdzīgi ir arī ar šāda veida komercdarbību. "Arvik" kā uzņēmums darbojas saskaņā ar Latvijas likumdošanu un Satversmi.

Līdz šim arī esam pirkuši licenci no Patērētāju tiesību aizsardzības centra, taču uzskatu, ka šāda sistēma nav pareiza. Ja pastāv iespēja no klienta iegūt pilnvaru specifisku darbību, tostarp arī parāda piedzīšanas, veikšanai, kādēļ, lai būtu nepieciešams lūgt un maksāt par papildu atļauju no PTAC, kam pēc idejas būtu jānodarbojas ar patērētāju aizsargāšanu? Saistībā ar šo pirms nedēļas sazinājos ar PTAC un man solīja sniegt atbildi 30 dienu laikā.

Lūdz izvērtēt darbību

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs žurnālam "Likums un Taisnība" pauž, ka ir informēts par SIA "Arvik" iespējamu darbību, atgūstot parādus no fiziskām personām bez speciālās atļaujas (licences) parāda atgūšanai. Centrs esot informējis Valsts ieņēmumu dienestu par uzņēmuma pirmšķietami uzsāktajām darbībām ārpustiesas parādu atgūšanā, kā arī lūdzis tam izvērtēt Arvik rīcību par iespējamu komercdarbības veikšanu bez licences parādu atgūšanas pakalpojumu sniegšanā.