Rīgas dome neļauj pretī Zolitūdes traģēdijas vietai būvēt dzīvokļus

Minētā ēka atrodas pretim vietai, kur 2013. gada 21. novembrī sagruva lielveikals "Maxima" un dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Iepriekš nams piederēja SIA "Homburg Zolitude", kas bija attīstītājs gan sabrukušajam tirdzniecības centram, gan daudzdzīvokļu mājai.

Dome atbalsta tikai memoriālu

Pērn jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro namu ieguva Igaunijas banka Eesti Krediidipank, kas bija šā īpašuma ķīlas turētājs. Prana Property ir Igaunijas bankas "Coop Pank" meitasuzņēmums.

Igauņi šajā teritorijā vēlas izbūvēt dzīvojamo namu ar ziedu veikalu, kafejnīcām vai citiem objektiem pirmajā stāvā, pazemes autostāvvietas un parku, kurā atrastos arī memoriāls traģēdijas upuriem. Rīgas dome un Zolitūdes iedzīvotāju pārstāvji tam kategoriski iebilst.

Pašvaldības ieskatā tur jābūt tikai memoriālam, bez komercijas un ar minimālu apdzīvojamu zonu. “Tas ir mūsu un rīdzinieku viedoklis. Es neredzu tur nekādu komercdarbību, nekādu biznesu. Es personīgi uzskatu, ka tur jābūt tikai piemiņas vietai,” paudis domes Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs.

Dzīvokļus pirktu, uzskata uzņēmēji

Tā kā 70% īpašuma pieder pašvaldībai, bet atlikusī daļa "Prana Property", abas puses oktobra izskaņā vienojušās par turpmāku sadarbību, lai rastu visām iesaistītajām pusēm labvēlīgāko risinājumu.

Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisijas sēdē deputāte Marija Balcere (Jaunā konservatīvā partija) jautāja, kā uzņēmējiem šķiet, cik maksās šie dzīvokļi un vai tie nebūs zem tirgus cenas, jo cilvēki negribēs dzīvot vietā, kas saistās ar tādu traģēdiju. "Prana Property" pārstāvis Rauls Keskūla uz to iebilda, ka cilvēki joprojām dzīvo Zolitūdē, tāpēc, viņaprāt, pieprasījums būtu.

Uzstāj uz savām tiesībām

“Mēs apzināmies šo nelaimi un sekas, bet mēs nevaram vainot to nama daļu, kas nesabruka. Protams, jums ir tiesības gribēt radīt tur tikai memoriālu, bet mēs esam otra iesaistītā puse, un arī mums ir savas tiesības,” norāda "Prana Property" advokāts Kaspars Novicāns.

Uz to deputāte Regīna Ločmele-Luņova ("Saskaņa") atgādinājusi: “Tieši šīs pazemes stāvvietas jumts, kur tagad iezīmēta parka atrašanās vieta, ir vieta, kur miruši cilvēki. Kā tādu ideju vispār var piedāvāt? Tas simboliski liecina par attieksmi, par nesaprašanos. (..) Jūs aizstāvat nevis īpašuma tiesības, bet gan savu peļņu.”

Atraitne: mēs šo zemi neatdosim

Aļona Burve, viena no traģēdijā izdzīvojušajiem, personiski piedalījās šajā sēdē. “Tur gāja bojā mans vīrs, un es pati biju zem gruvušiem. Es savā dzīvē esmu redzējusi daudz cinisma, bet tādu kā šodien – nekad vēl. (..) Jūs salīdzinājāt Tallinu kara laikā, kas tagad atdzīvojusies – bet te ir notikusi slepkavība miera laikā. Jā, līdzās stāv nami, kur turpina dzīvot cilvēki, bet nami nav tur, kur miruši cilvēki,” paudusi Burve, savā, savu bērnu un visu cietušo vārdā uzsverot, ka “mēs šo zemi jums neatdosim”.

Viņa arī uzaicinājusi igauņu uzņēmējus 21. novembrī pievienoties piemiņas pasākumam Zolitūdē un izmantot iespēju ielūkoties acīs cietušajiem.