Par Saeimas komisiju sastāva ievēlēšanu pieļauj lemt pēc 6.novembra sēdes
Par deputātu ievēlēšanu Saeimas komisijās varētu lemt arī pēc 13.Saeimas pirmās sēdes 6.novembrī, žurnālistiem pēc darba grupas sēdes ar četru partiju piedalīšanos pauda atsevišķi politiķi.
Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka 6.novembra sēdē būtu jāievēl Saeimas Prezidijs. Pēc tam varētu vienoties, kad tiktu sasaukta sēde deputātu ievēlēšanai komisijās.
Runājot par Saeimas Prezidija ievēlēšanu, Pūce norādīja, ka vēl ir nedēļa laika, lai par to vienotos.
"Jaunās Vienotības" pārstāve, 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka Prezidija ievēlēšana ir parlamenta kopīga lieta, tāpēc šajā jautājumā katrai partijai nevajadzētu atsevišķi pozicionēties. Saeimas Prezidijs atbilstoši Satversmei ir koleģiāla institūcija, lai nodrošinātu Saeimas darbu. Politiķe cer, ka pēc šīs šodien gaidāmās sanāksmes pie 12.Saeimas priekšsēdētājās Ināras Mūrnieces būs lielāka sapratne, cik svarīgi ir strādāt kopā gan koalīcijas pārstāvjiem, gan opozīcijai.
Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, 12.Saeimas deputāts Gunārs Kūtris norādīja, ka Satversme neparedz pagaidu Prezidija iecelšanu. Prezidijā ievēlētie pārstāvji būs pilntiesīgi tā locekļi. Reizē Saeimai ir iespēja pārvēlēt Saeimas vadības pārstāvjus, atzina politiķis.
Kūtris arī samērā kritiski vērtēja ideju par septiņu Prezidija locekļu ievēlēšanu, lai katrai partijai būtu savs pārstāvis. Viņš norādīja, ka tādā gadījumā Prezidija lielums varētu būt jāmaina pēc katrām vēlēšanām, ja tajās tiktu ievēlētas "desmit partijas vai divas lielas partijas". Šajā jautājumā "nevar tā raustīt Satversmi", kurā ir noteikts Prezidija sastāvs, norādīja politiķis.
Politiķis norādīja, ka nepieciešams vienoties arī par proporcionālu komisiju sadalījumu, lai vēlāk netiktu bloķēts kādu komisiju darbs. Pūce pauda pārliecību, ka komisijas tiks izveidotas pēc politiskās vienošanās.
Attiecībā uz darba grupu darbu Pūce pastāstīja, ka sanāksmju kopsavilkumi komentāru saņemšanai tiek sūtīti arī partijai "KPV LV" un Jaunajai konservatīvajai partijai, kuru pārstāvji darba grupas neapmeklē. Politiķis norādīja, ka neformāli ir saņēmis vairākus jautājumus un cer, ka saņems tos arī oficiāli.
Paredzēts, ka sanāks vēl vairākas darba grupas, tajā skaitā par izglītību, risinājuma rašanu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti un arī vēl viena darba grupa tieslietu un tiesiskuma jomā, kurā plānots apspriest arī mediju neatkarības, Saeimas darba atklātības un lobisma regulēšanas jautājumus. Atsevišķas darba grupas notiks vēl šonedēļ.
Jau vēstīts, valdības veidošanas sarunās iniciatīvu uzņēmušies trīs politiskie spēki, kuri iepriekš parlamentā nebija pārstāvēti - "KPV LV", JKP un AP. "KPV LV" premjera amata kandidāts ir Aldis Gobzems, JKP - Jānis Bordāns, bet AP - Artis Parbiks.
Pagaidām gan sarunās nav iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas, kā arī nav skaidrs koalīcijas sastāvs. JKP uzsver, ka nesadarbosies ar ZZS, bet pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki mudina veidot plašāku koalīciju kopā ar ZZS.
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbs pie jaunās koalīcijas veidošanas vērtējams kā neapmierinošs. Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Vējonis šodien uz tikšanos Rīgas pilī aicinājis Gobzemu, Bordānu un Pabriku.
