"Positivus" tēvam Ģirtam Majoram inkriminē cenšanos par "Expo" avansu nomaksāt savus parādus
Ģirts Majors, kurš ir apsūdzētais vienā no divām krimināllietām saistītām ar Latvijas nepiedalīšanos "Expo 2015", savulaik izlietojis no Ekonomikas ministrijas saņemto avansu uzņēmuma parādu atdošanai. Tas izriet no viņam izvirzītās apsūdzības, šovakar ziņo LTV raidījums "de facto".
Projekta galvenajam īstenotājam Majoram izvirzīta apsūdzība par svešas mantas izšķērdēšanu lielā apmērā. Proti, Majoram pārmet to, ka viņš saņēmis no pasūtītāja Ekonomikas ministrijas avansu un vairāk nekā 300 000 eiro no tā izlietojis nevis projekta īstenošanai, bet atdevis parādus.
"Es varu rīkoties ar avansu kā es gribu tik tālu, kamēr es izpildu saistības. Bet viņi mēģina piesieties, ka avanss nav izlietots konkrētiem mērķiem," apsūdzību komentē Majors. Viņš uzsver, ka neko pretlikumīgu nav izdarījis.
Projektu īstenoja īpaši izveidota komandītsabiedrība “Expo 2015”, tajā apvienojās pasākumu rīkotājs “Positivus Event”, sabiedrisko attiecību firma “McCann Rīga” un citi. Lai varētu piedalīties, "Expo 2015" bija jāuzrāda bankas galvojums 10% jeb vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā. Lai galvojumu saņemtu, naudu “Expo 2015” aizdeva pats Majors, viņam piederošais “Positivus Event” un kāds uzņēmums “Savi nami”. Tad, kad ministrija ieskaitīja avansu, sabiedrība parādu vairākos pārskaitījumos atdeva.
"Tā ir tikai saimnieciska rīcība, ja es uz brīdi redzu, ka varu atmaksāt aizdevumu. Vēlāk, kad atkal vajadzēja naudu, es esmu aizdevis komandītsabiedrībai naudu. Esmu atdevis vienu aizdevumu, lai man nav procenta maksājums. Bet tas jau nav noziegums," saka Majors.
Prokuratūra domā citādi, un plānots, ka pavasarī lietu sāks izskatīt tiesa. Līdz tam prokurore par lietas detaļām runāt negrib.
Paralēli Majors tiesājas ar Ekonomikas ministriju. Uzskatot, ka kompānija “Expo 2015” nav kvalitatīvi izpildījusi visus darbus, ministrija no bankas konta paņēmusi galvojumu – vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Divas tiesu instances pateikušas, ka ministrijai nebija tiesību šo naudu aiztikt. Tagad puses gatavojas tikties Augstākajā tiesā.
Ministrija tagad apstrīd pašas darbinieku parakstītus pieņemšanas-nodošanas aktus, jo uzskata, ka pieņemtie darbi nav izpildīti. Taču tiesas uzskatījušas, ka ar aktiem viss ir kārtībā.
"Apgabaltiesa gāja vienkāršāko ceļu, negāja dziļumā, gāja virspusēji," uzskata ministrijas juridiskā departamenta direktors Kaspars Lore.
"Expo 2015" projektu īsi pirms vispasaules izstādes pārtrauca ar politisku lēmumu. Pēc Reformu partijas ministriem Daniela Pavļuta un Vjačeslava Dombrovska amatā stājās Zaļo un zemnieku savienības ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņas iniciatīva bija projektu neturpināt, jo nebija naudas būvniecības pabeigšanai.
Divas ministrijas darbinieces atlaida, vienu pazemināja amatā. “de facto” zināms, ka par projektu atbildīgais darbinieks Roberts Stafeckis ir apsūdzēts citā krimināllietā. Reizniece-Ozola ir pārliecināta, ka "kamēr es biju ekonomikas ministre, visas darbības tika veiktas juridiski korekti."
Majors turpina uzstāt, ka projektā izmaksas nav bijušas uzpūstas. Taču no viņa teiktā izriet, ka īstenotāji atsevišķās pozīcijās pakojuši iekšā administratīvos tēriņus - algas, komandējumus, kuriem nebija atsevišķa budžeta. Piemēram, sociālo tīklu kontu izveide un uzturēšana izmaksāja - 7,5 tūkstošus, bet dzīvošanas vietas "izpēte" Milānā – vairāk nekā 30 tūkstošus.
"Piekrītu, ka atsevišķas tāmju pozīcijas izklausās absurdas, bet valsts jau mums to līgumu atnesa," tā Majors.
