Eiropas dievlūdzēji iedzīvojas Latvijā
Sarkandaugavā, Uriekstes ielā, Rihards Kopāns pamanījis dievlūdzēju – Eiropas dienvidos un Āfrikā mītošu plēsīgu kukaini. Klimata pārmaiņas nāk ar jauniem faunas pārstāvjiem.
Kopš 2015. gada 19. augusta Latvijai eksotiskais kukainis dabas novērojumu portālā dabasdati.lv reģistrēts astoņas reizes. Pirmais bija redzēts Rīgā, Lāčplēša ielā, iekšpagalmā uz sienas netālu no Kaņepes kultūras centra.
Tad varēja domāt, ka dievlūdzējs izmucis no terārija, bet ir sekojuši jauni novērojumi – Aizkrauklē, Aknīstes novadā un citviet. Ilga Sabitova dievlūdzēju 2016. gada septembrī atrada, vācot pupiņas, Madonas novadā un secināja: “Līdzīgs sienāzim, laikam nav sienāzis.” Šogad reģistrēti trīs novērojumi – Daugavpilī, Gulbenē, Skrīveros un zemnieku saimniecībā Lapiņas Valles pagastā Vecumnieku novadā, ir arī ziņas par dievlūdzēju Skrīveru novadā.
Entomologs, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Voldemārs Spuņģis stāsta, ka, kaut arī šis kukainis nav raksturīgs Latvijas faunai, Eiropas dievlūdzējs (Mantis religiosa) pie mums mīt jau septiņus līdz astoņus gadus. “Dievlūdzēji ļoti labi prot nomaskēties. Šo kukaini var ieraudzīt vien tad, ja viņš ir izlīdis no zāles,” teic eksperts.
Gada aukstajos mēnešos Latvijā dzīvojošie dievlūdzēji iet bojā, taču pirms tam izdēj olas, kuras spēj izturēt mūsu ziemas. Entomologs norāda, ka pēc būtības dievlūdzējs ir konkurents mūsu sienāžiem, kas arī ir plēsīgi. Tomēr, ņemot vērā, ka pagaidām dienvidu radību Latvijā ir ļoti nedaudz, būtiski apkārtējo vidi ar savu klātbūtni tie neietekmē.
