Rihards Kols: "Pašreizējā diasporas definīcija ir problemātiska"
Saeimas Ārlietu komisija piektdien, 19.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai, kā arī nodrošināt labvēlīgus apstākļus remigrācijai. Tomēr, Diasporas likuma iniciators un tā izstrādes darba grupas vadītājs Rihards Kols (NA) norāda, ka šobrīd Ārlietu komisijā trešajā lasījumā apstiprinātā diasporas definīcija ir ļoti problemātiska.
Trešajā lasījumā apstiprinātā definīcija nosaka, ka diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi. Komisijas locekļu domas dalījās, vai diasporas definīcija būtu jānosaka tik plaša. Pirms balsojuma par šo redakciju, tika noraidīti Saeimas Juridiskā biroja piedāvātie priekšlikumi, kas paredzēja skaidrāk un precīzāk definēt diasporas definīcijas daļu “un citi’, lai neatstātu vietu interpretācijām, rosinot noteikt, ka diaspora ir “ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojoši Latvijas pilsoņi, latvieši, līvi un personas, kuru augšupējie radinieki ir latvieši vai līvi, kā arī to ģimenes locekļi”.
Kā uzsver Rihards Kols, pašreiz komisijas apstiprinātā definīcija ir juridiski nepilnīga: “Kā jau vairākkārt komisijas sēdēs ir uzsvēris gan Juridiskais birojs, gan deputāti – vārdi “citi, kam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju” ir neskaidri. Saikne var būt gan subjektīva, kad, piemēram, pati persona izvēlas, vai būs diasporas loceklis vai nebūs, pamatojoties uz to, vai patīk latviešu basketbols, Latvijas daba un tamlīdzīgi, gan objektīva. Objektīva saikne ar Latviju ir arī personai, kurai, piemēram, izsniegts bēgļa ceļošanas dokuments, kurai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, kura pastrādājusi noziegumu Latvijā, par kuru attiecīgi izcietusi sodu, kura veic komercdarbību Latvijā… pat teorētiski arī bijušajām militārpersonām, kas Padomju gados atradās Latvijā, ir objektīva saikne ar Latviju. Vai tā tiešām ir mūsu diaspora? Nedomāju vis.”
Tam, ka noteiktā definīcija ir pārāk plaša, piekrīt arī vecākās un lielākās diasporas organizācijas – Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēde Kristīne Saulīte, norādot: “Zem šādas definīcijas var ielikt jebko. Vai diasporas likums ir tas likums, kur jārisina visas Latvijas problēmas? Nav. Neesam pret nepilsoņiem un tādām lietām, bet šī nav tā vieta, kur to risināt.” Komisijas sēdes laikā pret tik plašu definīciju iestājās arī Iekšlietu ministrijas, Kultūras ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Rihards Kols aicina pārējās Saeimas frakcijas nopietni izvērtēt komisijas piedāvāto definīciju un, balsojot par jaunu, citādi ļoti augstas kvalitātes likumu, iebalsot tajā juridisku “brāķi”: “Koncentrējoties uz nepilsoņu jautājumu, tiek piemirsts, ka uz definīcijas problemātiku norādīts tieši juridiskajā kontekstā – esošā definīcija var potenciāli radīt juridiskus sarežģījumus
Latvijai ilgtermiņā gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, pat iespējams novest pie tiesvedības. Skaidrība un precizitāte diasporas termina gadījumā īpaši ir svarīga tāpēc, ka Diasporas likumā ir paredzēti virkne atbalsta pasākumu diasporas locekļiem, piemēram: atbalsts komercdarbībai, labvēlīgs nodokļu režīms ārvalstīs izmaksātām pensijām, ES un EEZ valstīs veikto sociālo iemaksu ņemšana vērā, aprēķinot maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu; atvieglota kārtība bērna uzņemšanai izglītības iestādēs pirms remigrācijas un citi atbalsta pasākumi, padziļināta iesaiste politiskajos procesos. Tāpēc ir svarīgi skaidri un precīzi nodefinēt, kas ir "diaspora", lai šos atbalsta pasākumus saņemtu visi tie, kuriem tie ir jāsaņem, un lai tos nesaņemtu tie, kuriem tie nav jāsaņem. Nav vēlmes nevienu diskriminēt vai izslēgt, bet esošā definīcija pieļaus aiziešanu absurdā - teiksim, es taču nebūtu Francijas diaspora, ja Francijas institūtā Rīgā sāktu mācīties franču valodu. Bet komisijas atbalstītā definīcija šobrīd pieļauj, ka persona varēs būt Latvijas diaspora tādā gadījumā.”
Galīgais balsojums par likumu Saeimā plānots 1. novembrī.
