Rīgas Ekonomikas augstskolas rektoram visbeidzot atļauj strādāt, nerunājot tīri latviski
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien pirms galīgā lasījuma atbalstīja grozījumus likumā "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu", kas paredz atvieglot valsts valodas prasības augstskolas personālam, tostarp rektoram.
Neskatoties uz to, ka pirmajā lasījumā līdztekus šiem grozījumiem atvieglota valodas prasmju kārtība tika atbalstīta arī Rīgas Juridiskajai augstskolai, komisija otrdien atlika šī jautājuma virzīšanu izskatīšanai otrajā lasījumā. Komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V) pastāstīja, ka Rīgas Juridiskajai augstskolai tiek radīts jauns likums un par to vēl ir virkne jautājumu, tāpēc šī jautājuma lemšanu nevajadzētu sasteigt.
Grozījumi paredz, ka Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētajam personālam nav piemērojamas normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni. Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni. Rektoram jāprot un jālieto latviešu valoda tādā apmērā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, prasības pēc valsts valodas prasmēm Rīgas Ekonomikas augstskolas akadēmiskajam personālam un rektoram nav nepieciešamas, jo studijas notiek angļu valodā.
Jautājums par abu augstskolu rektoru valodas prasmēm tika aktualizēts jau pagājušajā gadā, kad izskatīšanai Ministru kabinetā bija jāvirza rīkojuma projekts par Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora Andresa Pālzova atkārtotu apstiprināšanu amatā. Pālzovs turpina vadīt augstskolu, lai gan tam nepieciešamo atbalstu valdībā nav saņēmis. Līdzīga situācija radās arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, kad no šī amata atteicās Mels Kenijs.
