Nokavēts reiss, iztērēta nauda, nelaipna attieksme: pasažiere sašutusi par Rīgas lidostā piedzīvoto

“Šausmīga pieredze šodien RIX Rīgas lidostā! Tādēļ, ka robežsardzes pases kontroles sistēmai bija tehniskas problēmas, bija milzīgas rindas, kas nekustējās, un līdz ar to es nokavēju reisu uz Londonu!” portālā “Facebook” raksta Elena.

Spriežot pēc viņas teiktā, viņas reisu 16. oktobrī nokavējuši vēl ap 30 cilvēku. Papildus tam viņa norāda, ka ap 50 cilvēku nokavēja reisus uz Kijevu un Mančestru.

Lidostā pret pasažieriem izturējušies nelaipni

“Rindas nekustējās kādu stundu, reāli nekur nepaziņoja par to. Kad bijām rindā, jautājām darbiniekiem ko darīt, tie teica, ka lidmašīna bez mums neaizlidos, jo daudzi cilvēki vēl gaida. Lidmašīna pat 5 minūtes negaidīja! Lidostas darbinieki teica, tā ir mūsu pašu vaina un neko neatmaksās [...],” turpina Elena.

Viņa arī apgalvo, ka komunikācijā ar sašutušajiem pasažieriem lidostas un Valsts robežsardzes pārstāvji esot bijuši rupji un ignorējuši cilvēku lūgumu pasaukt uz sarunām vadību.

“Zvanot uz aviolīnijām, mums pateica, ka viņi nevar atgriezt naudu vai nomainīt reisu, jo lidosta un robežsardze nav ziņojusi nevienam, ka ir bijušas tehniskas problēmas un ka vainojama ir Rīgas lidosta un robežsardze [...],” piebilda Elena, kura tobrīd plānojusi lidot ar “Ryanair” reisu.

Lai nonāktu galamērķī, viņai bija jāpērk biļete uz citu reisu pa 200 eiro, taču lidmašīna, kura pacēlusies, drīz vien esot atgriezusies lidostā, Elena spriež, tehnisku iemeslu dēļ.

Tā nu viņai nācies gaidīt vēl vienu reisu, lai beidzot nokļūtu, kur plānots – Londonā. Sarunā ar Jauns.lv Elena arī apgalvo, ka lidostā, aizkavēšanās laikā robežsardzes un lidostas pārstāvji esot noraidījuši iespēju, ka tiks maksātas kompensācijas.

Robežsardzes pārstāvis teicis, ka pasu kontroles sistēma, lai arī kļūmes dēļ lēni, taču strādājusi, līdz ar ko “neesot viņu vaina”.

“Pēc nokavēšanas es un vēl kādi 10 vai vairāk cilvēku centāmies runāt ar menedžmentu taču tie atteicās runāt par šo visu un teica, ka nav viņu vaina, bet mūsu. [...] Personīgi es neesmu runājusi ar advokātu [...]. Taču cilvēki no mana reisa jau ir konsultējušies un plānojam sakontaktēties ar pārējiem pasažieriem un censties kaut ko panākt kopīgiem spēkiem,” par plāniem stāsta Elena.

Šobrīd viņa un vairāki citi pasažieri ar advokāta palīdzību plāno iesniegt kopīgu sūdzību un pieprasījumu.

Lidosta aicina vērsties pie robežsardzes

Jauns.lv sazinājās ar lidostu “Rīga”, lai noskaidrotu, vai Elenas atstāsts par 16. oktobra notikumiem atbilst patiesībai.

Lidostā apstiprināja, ka todien lidostā ierīkotajai sistēmai tik tiešām bija tehniska rakstura problēmas.

“Sakarā ar to, ka 16. oktobrī vairākas stundas bija problēmas ar Valsts robežsardzes informācijas sistēmu un līdz ar to nebija iespējama automātiska pasu kontrole, robežkontrole tiem pasažieriem, kas izlidoja, ielidoja no/uz ne-Šengenas zonas valstīm, notika ilgāk nekā parasti. Līdz ar to veidojās rindas uz robežkontroli, kā rezultātā diemžēl vairāki desmiti pasažieru nokavēja savus lidojumus,” pauda lidostas komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa piebilda, ka sīkāk par tehniskajām ķibelēm būtu jāskaidro robežsardzei, un norādīja, ka uzreiz pēc notikušā Valsts robežsardze publiski atvainojās gan lidostai, gan pasažieriem par radušos situāciju.

Nokavējuši tie, kuri ieradušies pēdējā brīdī

“Lidosta no savas puses šajā nestandarta situācijā organizēja pasažieru rindu uz robežkontroli, palīdzot ģimenēm ar bērniem, sievietēm gaidībās, un veciem cilvēkiem iziet robežkontroli prioritāri, kā arī sniedza nepieciešamo informāciju, un atbalstu tiem pasažieriem, kuri kavēja savus lidojumus. Lidostā “Rīga” izvietotā robežkontroles punkta vadība tikās ar reisu nokavējušajiem pasažieriem, izskaidrojot, kādā veidā cilvēki var iesniegt pretenzijas par notikušo un kompensācijas pieprasījumus – šajā gadījumā tie jāadresē nevis lidostai vai aviokompānijai, bet robežsardzei, jo problēmas radīja viņu sistēmas nestrādāšana. Diemžēl lidosta nevarēja ietekmēt ne sistēmas darbības ātrāku atjaunošanu, jo sistēma ir Valsts robežsardzes pārziņā, nedz arī aviokompāniju lēmumus, gaidīt vai negaidīt aizkavējušos pasažierus,” skaidroja lidostas pārstāve.

Karnīte arī pauda, ka aviokompānijas tomēr esot bijušas informētas par problēmām, savukārt lēmumu, gaidīt vai negaidīt pasažierus, pieņem konkrētā gaisa kuģa kapteinis.

“Šī, protams, bija ārpuskārtas situācija, ko izraisīja informācijas sistēmas darbības problēmas, tomēr lidosta vēlas vēlreiz atgādināt, ka visi pasažieri vienmēr tiek lūgti ierasties lidostā savlaicīgi – vismaz 2 stundas pirms lidojuma, kā tas arī ir norādīts aviokompāniju noteikumos, ko pasažieri akceptē, iegādājoties lidojumu, kā arī savlaicīgi doties uz savu iekāpšanas sektoru, lai ierastos tajā uz iekāpšanas talona norādītajā laikā - parasti ne vēlāk kā 20 - 30 minūtes pirms lidojuma. Arī šajā situācijā tie pasažieri, kas bija savlaicīgi devušies uz savu iekāpšanas sektoru, lidojumus nenokavēja – nokavēja tie, kas lidostā ieradās pēdējā brīdī,” piebilda Karnīte.

Robežsardze par kompensācijām nerunā

Jauns.lv pagaidām no Valsts robežsardzes nav saņēmis sīkāku informāciju par tehniskās ķibeles iemesliem un atrisināšanu, taču tās mājaslapā ievietots paziņojums saistībā ar šo incidentu.

Paziņojumā gan nav ne vārda par iespējamu kompensāciju izmaksāšanu. Tā vietā Valsts robežsardze tik tiešām atvainojas par neērtībām un arīdzan piekodina, ka pasažieriem ieteicams lidostā ierasties laicīgi: “Šodien 16. oktobrī lidostas “Rīga” robežkontroles punktā konstatēti informācijas sistēmu darbības traucējumi, kuru dēļ aviopasažieriem vairāk nekā ierasts nācās gaidīt rindā uz robežpārbaudi. Valsts robežsardze un Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kompleksi iesaistīja nepieciešamos resursus un nodrošināja visus iespējamos pasākumus, lai novērstu tehnisko problēmu iemeslus un atrisinātu radušos situāciju. Jāatzīmē, ka pasažieriem uz tuvākajiem avioreisiem robežpārbaude tika veikta ārpus kārtas. Valsts robežsardze atvainojas lidostas “Rīga” pasažieriem par sagādātajām neērtībām [...]”.

Robežsardze arī atgādina, ka 2017. gada 7. aprīlī spēkā stājās grozījumi Šengenas Robežu kodeksā, saskaņā ar kuriem Valsts robežsardzei ir pienākums veikt visu ārējo robežu šķērsojošo personu (t.sk. Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas un Šveices Konfederācijas valstspiederīgajiem) sistemātiskas pārbaudes Eiropas Savienības un nacionālajās informācijas sistēmās.

Šādu pārbaužu mērķis ir palielināt drošību Šengenas telpā un identificēt personas, kuras, iespējams, varētu radīt draudus valsts drošībai, sabiedriskajai drošībai un veselībai.

“Valsts robežsardze dara visu iespējamo, lai robežpārbaudes tiktu veiktas maksimāli īsākos termiņos un ārējo robežu šķērsojošām personām sagādātu pēc iespējas mazākas neērtības. Savukārt, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, kad tiek nokavēts avioreiss, Valsts robežsardze aicina aviopasažierus savlaicīgi, vismaz stundu pirms lidojuma ierasties uz robežpārbaudi,” teikts robežsardzes ziņojumā.