Kultūras padome vienbalsīgi nobalso par akustisko koncertzāli Rīgā. Tagad jādomā - kurā vietā tai tapt
Nacionālā kultūras padome otrdien vienbalsīgi atbalstījusi Nacionālās koncertzāles projekta nepieciešamību un tālāko sabiedriskās apspriešanas procesu,
Diskusijas par piemērotākajiem Nacionālās koncertzāles atrašanās vietas variantiem Rīgas pilsētas centrā KM turpināsies ar arhitektiem un pilsētplānošanas ekspertiem. Plānots, ka ministrija šo projektu apspriedīs ar Nacionālās Arhitektūras padomes, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas, Latvijas Arhitektu savienības, Rīgas vēsturiskā centra padomes un Rīgas pašvaldības institūciju pārstāvjiem.
"Nozares pārstāvji, tostarp arī spožākās Latvijas zvaigznes, kuras ikdienā var dzirdēt tikai pasaules labākajās koncertzālēs, ir vairākkārt akcentējuši kvalitatīvas akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā. Latvijas mūzikas kopienas, Nacionālās kultūras padomes, pilsētplānotāju, politiķu un arhitektu konceptuāls "jāvārds" un profesionālais redzējums ir ļoti svarīgs šī projekta īstenošanā. [..] Kultūras ministrija darīs visu iespējamo, lai kopīgā darbā ar Rīgas pašvaldību un nozaru ekspertiem jau līdz gada beigām nonāktu pie vislabākā iespējamā risinājuma un lēmuma koncertzāles būvniecībai," akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
Latvijas Nacionālā kultūras padome ir KM sabiedriska konsultatīva institūcija kultūras nozaru un kultūrpolitikas jautājumos, kuras mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un kultūras mantojuma nozaru attīstību visas sabiedrības interesēs.
Tajā darbojas trīs kultūras ministra uzaicināti sabiedrības pārstāvji, Latvijas Radošo savienību padomes, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas un biedrības "Laiks kultūrai" deleģētie pārstāvji, KM nozaru konsultatīvo padomju priekšsēdētāji, kā arī viens deleģētais pārstāvis no Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Rektoru padomes, Dziesmu un deju svētku padomes, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības un kultūras pieminekļu aizsardzības nozares.
Kā ziņots, valdība KM uzdevusi līdz šī gada 4.decembrim izstrādāt un iesniegt jaunu konceptuālo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā.
Ar mērķi Rīgā izveidot Nacionālo koncertzāli, kurā iespējams rīkot arī konferences, valdība 11.septembrī pārdalīja Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu 23 192 193 eiro apmērā no Rīgas pilsētas revitalizācijai paredzētajiem līdzekļiem.
Šādas izmaiņas veiktas, balstoties uz KM jūlijā sagatavoto informatīvo ziņojumu, kurā tika identificēti riski Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas sadarbībā ar privāto partneri kādā no Rīgas apkaimēm - Skanstē vai Torņkalnā. Ņemot vērā alternatīva risinājuma nepieciešamību, KM tika uzdots izstrādāt minētos noteikumu grozījumus finansējuma pārdalei.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) aģentūrai LETA pēcāk pauda, ka finansiālo saistību dēļ Rīgas dome nekādi nevar tikai par saviem līdzekļiem uzbūvēt koncertzāli. Amerika ieskatā, valdības lēmums par finansējum pārdali pēc būtības neko neatrisina. "Tas ir labi, ka valdība domā par risinājumiem, bet ar šo lēmumu pēc būtības nav pateikts nekas, jo jau iepriekš kopējos plānos bija iezīmēts, ka no Eiropas fondiem 23 miljoni eiro ies degradēto teritoriju attīstībai. Patlaban valdība ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru pasaka: "Dārgā Rīga! Mēs jums dodam teritoriju attīstīšanai 23 miljonus." Bet aiz komata, melns uz balta ir rakstīts, ka tie ir paredzēti koncertzālei un konferenču centram, taču viņi nepasaka, vai tam visam jāatrodas AB dambī, Zaķusalā, Lucavsalā, Skanstē vai kur citur. Mēs esam priecīgi par 23 miljoniem. Bet kur ir vēl simts?" klāstīja Ameriks.
Tāpat ziņots, ka vairāki pašmāju komponisti, mūziķi, diriģenti, kolektīvu mākslinieciskie vadītāji un ar mūzikas jomu saistītās nevalstiskās organizācijas parakstījušas memorandu par atbalstu akustiskās koncertzāles celtniecībai Rīgā.
