Juris Pūce: "Jādara pašiem, nevis jālūdz Junkeram"

Viedoklis, ka līdz ar militārās drošības pastiprināšanu ir jāiegulda darbs arī lielākas enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā, medijos izskan bieži. Pagājušajā gadā Latvijas enerģētiskā atkarība novērtēta ar 37%, kas, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju, nav daudz. Problēma ir tajā, ka šo galvenokārt siltumenerģijas ražošanai nepieciešamo gāzes importu mums nodrošina tikai viens piegātājs – Krievijas “Gazprom”. “Tā kā maz ticams, ka Latvijā tuvākajā laikā uzradīsies kāda naftas atradne, ir divi ceļi, kā samazināt savu atkarību no Krievijas. Pirmkārt, ir jārada alternatīva gāzes importam. Otrkārt, ir jāsamazina patēriņš – piemēram, nosiltinot ēkas un nelaižot iegūto siltumu zudumā,” paskaidroja partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs Juris Pūce.

Enerģētiskās atkarības mazināšana ir visas ES vienots mērķis, tomēr tas nenozīmē, ka katrai valstij nav jāiegulda darbs, lai uzlabotu savu individuālo situāciju. Zīmīgi, ka mūsu premjers aicinājumu Junkeram padomāt par Baltijas valstu enerģētisko drošību izteica tieši dienā, kad komerciālā režīmā sāka strādāt elektrokabelis starp Zviedriju un Lietuvu: “Šis risinājums ir ne tikai alternatīva elektroenerģijas importam, bet arī jau pirmajā dienā samazināja elektrības cenas Lietuvas biržā par gandrīz trešdaļu,” norādīja Pūce. Kā zināms, pirms gada Lietuvā, Klaipēdā, sāka darboties arī sašķidrinātās gāzes terminālis. Arī Igaunija kopā ar Somiju izveidojusi ne tikai savu elektrokabeli, bet vienojusies par kopīgu sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecību. “Šajā gadījumā premjeram jāapzinās, ka pārējās Baltijas valstis savas energoatkarības problēmas jau sen risina. Bet ko esam izdarījuši mēs? Pirms lūgt palīdzību Eiropas Komisijai, ir arī pašiem jāsper soļi uz priekšu savas drošības un neatkarības virzienā,” izteicās Pūce.

Partijas “Latvijas attīstībai” priekšsēdētājs Juris Pūce / Foto: Edijs Pālens/LETA