Saeima pieņem Vējoņa rosinātās izmaiņas nacionālās drošības stiprināšanai
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegtos grozījumus Nacionālās drošības likumā, Nacionālo bruņoto spēku likumā un Ministru kabineta iekārtas likumā, kuru mērķis ir nacionālās drošības stiprināšana.
Prezidents attiecīgās likuma izmaiņas iesniedza pērn novembrī pēc notikušās tikšanās ar Saeimā pārstāvēto partiju deputātiem, kuri atzinīgi izteicās par piedāvāto likumdošanas iniciatīvu. Valsts prezidenta piedāvājumā sākotnēji bija ietverti deviņi grozījumi, un galvenokārt tie saistīti ar dažādu valsts varas institūciju pilnvaru precizēšanu valsts apdraudējuma gadījumā.
Akceptēto izmaiņu Nacionālās drošības likumā mērķis ir pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcības regulējumu valsts ārēja apdraudējuma gadījumā, lai tās efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus. Likumā ietverta kara laika definīcija un noteikts, ka virspavēlnieks kā leģitīma valsts varas institūcija kara laikam savas pilnvaras rīkoties iegūst tikai tad, ja Ministru kabinets valsts apdraudējuma radīto iemeslu dēļ ir aizkavēts pildīt savas funkcijas un rodas neatliekama nepieciešamība pieņemt attiecīgus valsts aizsardzības lēmumus.
Tāpat likums nosaka, ka nacionālās drošības sistēmas subjektiem nevarēs aizliegt izpildīt Nacionālās drošības likumā paredzētos pienākumus nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju, kā arī izslēdz atsevišķas tiesību normas, kas paredz nepieciešamību līdzparakstīt Valsts prezidenta rīkojumus, jo šo jautājumu regulē Satversme.
Izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku likumā nodrošinās Ministru kabineta un Nacionālo bruņoto spēku vadības ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai pārvarētu valsts apdraudējumu un likvidētu tā sekas. Likums nosaka, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
Izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā ļaus nodrošināt Ministru kabineta efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā. Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var būt apgrūtinātas iespējas nodrošināt vairāk nekā puses no Ministru kabineta locekļiem dalību Ministru kabineta sēdē. Tāpēc, lai būtu iespējams efektīvi reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām un tiktu nodrošināta operatīva informācijas aprite un lēmumu pieņemšana, likumprojekts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinetam ļauj pieņemt lēmumus, ja Ministru kabineta sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs citi Ministru kabineta locekļi. Minētais regulējums par lēmumu pieņemšanu Ministru kabineta sēdē attieksies arī uz gadījumiem, kad Valsts prezidents būs paziņojis valdībai par nepieciešamo militārās aizsardzības soļu speršanu atbilstoši Satversmē noteiktajam.
Prezidents iepriekš norādīja, ka priekšlikumi izmaiņām radušies jau 2014.gadā, vēl aizsardzības ministra statusā vērtējot tiesību normas visos līmeņos, kas skar nacionālo drošību, lai sakārtotu lēmumu pieņemšanu ārkārtas situācijās, ja tādas iestātos. "Pašreiz spēkā esošās likumu normas ir gan brīvāk interpretējamas, gan to operatīva izpilde ir sarežģītāka," pamatoja Vējonis.
Izmaiņu Nacionālo bruņoto spēku likumā izskatīšanas gaitā tika saņemts arī ar grozījumu pamatideju daļēji nesaistīts priekšlikums izmaiņām. Akceptēts aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa (ZZS) priekšlikums attiecīgajā pantā nosaukumu Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs mainīt uz nosaukumu Jaunsardzes un informācijas centrs.
