Pēc Taureņu pirts sarunām Rimšēvičs nav kautrējies pat pieņemt Triju Zvaigžņu ordeni
Notikusi žurnālista Anša Pūpola skandalozās filmas “Baņķieris” pirmizrāde. Filmas galvenais varonis ir Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš šogad iekļuvis skaļā korupcijas skandālā un, kuru Korupcijas un apkarošanas birojs (KNAB) pavasarī pat aizturēja. Filmu vēl iespējams noskatīties kinoteātrī K.Suns 15., 16. un 17. septembrī.
Prokurore Viorika Jirgena sabiedrībai ir atklājusi, ka pret Rimšēviču izvirzītās apsūdzības pamatā ir KNAB 2013.gadā iegūtie operatīvie materiāli, kuros bija noklausītas vairākas sarunas.
Filmā “Baņķieris” arī tagadējais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume apliecināja, ka personīgi ir noklausījies Rimšēviča sarunas un bijis šokēts par dzirdēto. Šīs sarunas KNAB noklausījies Taureņu pirtī, kas bijusi populāra dažādu ietekmīgu ļaužu tikšanās vieta, tostarp, Mārim Martinsonam un Rimšēvičam. Arī Martinsons šajā lietā ir viena no apsūdzētajām personām.
Rimšēvičs savu vainu izvirzītajās apsūdzībās, protams, noliedz, bet prokurore Jirgena publiski paudusi pārliecību, ka pašlaik ir pietiekami pierādījumi Rimšēviča vainas pierādīšanai.
Ja prokuratūras un KNAB sniegtā informācija ir patiesa, tad maz ticams, ka Rimšēvičs neapzinājās, ka viņa sarunas ar savu “uzticības personu” un skandālos ievīto miljonāru Māri Martinsonu nav vienkārša puišu papļāpāšana par dzīvi, bet vienošanās par kaut ko tādu, kas tik augstai amatpersonai kā Latvijas Bankas prezidents, ir nepieļaujami un visas Latvijas reputāciju graujoši.
Pēc 2013. gada sarunām Taureņu pirtī Ilmārs Rimšēvičs nav pakautrējies 2014. gada 4. maijā Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas gada dienā no valsts prezidenta rokām pieņemt Latvijas augtāko Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiras apbalvojumu, iegūstot ordeņa komandiera statusu. Rimšēvičam ordenis tolaik tika piešķirts, pamatojoties uz nopelniem valsts darbā, nozīmīgu ieguldījumu stabilā un ilgtspējīgā Latvijas tautsaimniecības attīstībā un veiksmīgas Latvijas valsts pievienošanās eirozonā nodrošināšanā.
Maz ticams, ka Rimšēvičs ordeni būtu ieguvis, ja tā laika KNAB operatīvie darbinieki būtu informējuši, piemēram, Satversmes aizsardzības biroju vai Drošības policiju par dzirdēto Taureņu pirtī. Diemžēl, kā šobrīd ir izgaismojies, KNAB operatīvie darbinieki nebija uzskatījuši par vajadzīgu šādu informāciju nodot citām kompetentām iestādēm, tādējādi zināmā mērā ļaujot aptraipīt valsts augstākā apbalvojuma godu.
