Pirmizrādi piedzīvo skandalozā filma par Ilmāru Rimšēviču “Baņķieris”

Filma veidota, balstoties uz Rimšēviča līdzgaitnieku liecībām par viņa darbības un amata dažādajām šķautnēm.

“2013. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), noklausoties Ilmāra Rimševiča sarunas, bija ieguvis materiālus, kas ar lielu ticamības pakāpi liecināja, ka viņš plāno ņemt kukuli. Tomēr tas neliedza ne šo kukuli saņemt, ne arī atkārtoti ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu,” filmas kontekstu aprakstīja Pūpols.

Filmā saprotami tiek izklāstīti Rimšēviča kā baņķiera karjeras aizsākumi, par kuriem runā gan kādreizējais Latvijas ministru prezidents Einars Repše un uzņēmējs, miljonārs Jūlijs Krūmiņš.

Pārskatāmi izklāstītas arī dažādu personu liecības, kuras skaidro izvērtušos banku sektora skandālu, kura centrā figurē Rimšēvičs.

Žurnālisti filmas veidošanā vērsušies pie visdažādākajiem avotiem gan Latvijā, gan ārvalstīs un mēģinājuši uzrunāt arī pašu Latvijas Bankas prezidentu.

Uz pirmizrādi bija ieradies paprāvs skaits cilvēku, kuru starpā varēja manīt tādas personības kā partijas KPV LV biedrs, premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, “Norvik” bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Ronalds Bramvels, bijušais “Trasta komercbankas” (TKB) līdzīpašnieks Igors Buimisters un jau pieminētais uzņēmējs, miljonārs Jūlijs Krūmiņš.

Papildu seansi filmai plānoti 14. septembrī pulksten 20.40 un 15. septembrī pulksten 15.00.

Par ko tur aizdomās Rimšēviču? 

Jau vēstīts, ka KNAB 18. jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māris Martinsonu.

Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs, un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata.

Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Rimšēviča pienākumus Latvijas Bankā pašlaik pilda viņa vietniece Zoja Razmusa.

Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena iepriekš pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu “Trasta komercbanka” (TKB) akcionāru iesnieguma.

Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku.

Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsies pie Rimšēviča, lūdzot palīdzēt citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma.

Prokurore uzsvēra, ka pēc 2010. gada vienošanās Rimšēvičs vairākkārtīgi sniedzis konsultācijas TKB akcionāram, tādējādi cenšoties ietekmēt FKTK lēmumus.

Šāda veida konsultācijas tikušas sniegtas arī pēc 2012. gada vienošanās, taču, lai gan Rimšēvičam izdevies ietekmēt FKTK pieņemt lēmumus, kas šķietami bijuši labvēlīgi TKB, vienlaicīgi ar tiem pieņemti arī lēmumi, kas bijuši nelabvēlīgi.

Kā vienu no palīdzības veidiem, ko Rimšēvičs sniedzis, prokurore minēja palīdzību atbilžu sagatavošanā uz FKTK uzdotajiem jautājumiem saistībā ar bankas likviditātes un nerezidentu jautājumiem.

Jirgena arī skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro.

No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma - viņš saņēmis 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.