Ar spirtoto uz tu. Kā Liepājas teātra direktors cīnās ar dzērājaktieriem

Izcili un talantīgi aktieri itin bieži ļaujas vājībai un bohēmai – alkohola lietošanai. Ne reizi vien tas bijis par iemeslu neierasties uz izrādes mēģinājumu, pat „noraut” izrādes, uz kurām biļetes izpārdotas un skatītāju pilna zāle. Tā pērn rudenī, piemēram, gadījās arī vienam no Liepājas teātra pēdējo gadu spožākajiem aktieriem Edgaram Pujātam.

Liepājas teātra direktoram, bijušajam režisoram Herbertam Laukšteinam, starp citu, pat izveidojusies pieredze, kā risināt situāciju gadījumos, kad mākslinieka dzīvesveids ir traucējošs. Žurnālam „Kas Jauns” viņš atklāti stāsta, kā cīnījies ar aktieriem, kas nonākuši „zaļā pūķa” varā. „Man patīk tāds teiciens – teātris ir bērnudārza un trakomājas savienojums ar visiem no tā izrietošajiem rezultātiem,” smejot saka teātra direktors.

Ar bohēmu aizraujas ģēniji

Herberts Laukšteins teic, ka grādīgo dzērienu lietošana mākslinieku un aktieru vidū nav nekāds jaunums un pārsteigums. „Gadu desmitiem, pat simtiem bijis tā, ka tautā īpaši cienīti, zināmi un mīlēti aktieri padodas bohēmai. Kaut vai viņsaulē aizgājušie aktieri Uldis Pūcītis, Harijs Liepiņš, Gunārs Cilinskis... Mūsdienās – talanti Rūdolfs Plēpis un Andris Bērziņš, kas šad tad „norāvušies”. Ar alkoholu aizrāvušies gan jaunie, gan vecie aktieri. Diemžēl tas tā ir...” konstatē Laukšteins.

Herberts bilst, ka Liepājas teātrī viņš pieņem lēmumu, kā un kādā gadījumā ar dzērājaktieriem beigt darba attiecības. „Taču tie ir ārkārtīgi reti gadījumi. Es nevaru atlaist tautā mīlētu aktieri pēc vienas norautas izrādes. Nezinu, kā kurš uzskata – tas ir mīkstsirdīgi vai kā citādi. Viens otrs ierēdnis grēkāzi varbūt jau pēc pirmās reizes ar kāju izspertu no teātra, un lieta darīta. Es tā nekad neesmu rīkojies,” teic Herberts, uzsverot: „Ikviens ir pelnījis vismaz otru iespēju.”

Pujātam uzliek 1000 eiro sodu

Pagājušā gada rudenī Liepājas teātrī bija paredzēta Dž. Dž. Džilindžera iestudētās Vadima Korša komiskās parodijas „Atsaldētais” kārtējā izrāde. Taču galvenās lomas atveidotājs Edgars Pujāts bija pārāk aizrāvies ar bohēmu un uz izrādi nespēja ierasties. Tagad Liepājas teātra direktors atklāj, ka pēc šā negadījuma ar aktieri ir veikta, viņaprāt, taisnīga vienošanās. „Viņš mums atmaksās zaudējumus, kas radās atceltās izrādes dēļ. Nedaudz pāri tūkstotim eiro sanāca. Ceru, ka tā viņam būs lieliska mācība. Naudu gan aktieris vismaz pagaidām nav atdevis,” stāsta teātra direktors. Te jāpiebilst, ka Pujāts nesen „izcēla” laimestu „LatLoto” loterijā un, kā fiksēja Kasjauns.lv, drīz pēc tam feisbukā publicēja baudpilnu foto – Edgars pie milzu brokastu picas picērijā.

Direktors min arī iemeslus, kāpēc Pujātu nav pavisam atlaidis: „Edgars ir publikas iemīļots aktieris, tāpēc dodu viņam iespēju laboties. Svarīgākais, lai teātra skatītāji nezaudētu ticību Edgaram. Ļoti ceru, ka tā bija pēdējā reize, kad viņa dēļ tika norauta izrāde. Par Edgaru Liepājā jau radušies joki. Viens skan tā: skatītājs pērk biļeti un jautā kasierim: „Vai tur Pujāts piedalās?!””

Par dzeršanu viens atlaistais

Liepājas teātra direktors atklāj, ka vienmēr viņā mitusi cerība, ka aktieri no alkohola gūsta var paglābt viņam dotā iespēja un atgriešanās uz skatuves. Tomēr ne vienmēr stāsts beidzas uz pozitīvas nots. Laukšteins izstāsta gadījumu, kad talantīgs aktieris netika vaļā no alkoholisma un beigās tomēr zaudēja darbu teātrī.

„Ģirts Lukevics ir aktieris, kuram esmu palūdzis aiziet no teātra neskaitāmas reizes un kuru ikreiz pieņēmis atpakaļ ar milzīgu cerību, ka viņš neļausies alkohola varai,” stāsta Herberts. Direktors savulaik bijis divu Liepājas teātra aktierkursu – 4. un 5. studijas – mākslinieciskais vadītājs, un tajā laikā arī pamanījis Ģirtu Lukevicu. „Viņš ir ļoti talantīgs cilvēks, un jau studiju laikā esmu Ģirtu vilcis laukā no dažādām interesantām vietām, mēģinājis nolikt uz kājām. Kad pabeidza studijas, viņam bija izrāde pēc izrādes, reklāma pēc reklāmas. Viņš iekļuva tādā darbu ritenī...”

Alkoholiķi nosūta pie ārsta

„Gan vizuāli, gan visādi citādi Ģirts ir lielisks, bet, manuprāt, pilnīgi ģenētiski slims ar alkoholismu. Savas karjeras labākajā laikā viņš neizturēja pārbaudījumu slodzes dēļ un savu nākotni aktiermākslā sagrāva. Ģirts vienkārši padevās alkohola gūstam,” stāsta direktors. Pēc tam kad bezspēcībā, cīnoties ar alkoholismu, Ģirts tika atlaists no darba, pagāja kāds strēķītis laika, un ar solījumiem laboties aktierim tika dota otra iespēja atgriezties teātrī.

„Apmēram pirms trim gadiem viņš pauda gatavību būt atpakaļ. Cerēju, ka esam atgriezuši aktieri, jo sākumā viss bija kārtībā. Diemžēl Lukevics nelabojās un atkal neieradās uz izrādi. Mēs atkal pārtraucām darba attiecības. Pēc kāda gada viņš atnāca jau trešo reizi un lūdza iespēju strādāt Liepājas teātrī. Ģirts teica, ka ir sapratis problēmu, solīja nepieļaut pārkāpumus. Lai būtu drošs, es viņu pat nosūtīju ārstēties no alkoholisma. Aktieris bija ar mieru un sāka apmeklēt ārstu. Pēc laika runāju ar viņa ārstu. Viņš man 100% negarantēja, taču teica, ka varam mēģināt Ģirtu ņemt atkal par aktieri. Tā viņš atkal iesaistījās repertuārā,” atminas Liepājas teātra direktors.

Diemžēl pat pēc ārstēšanās ātri vien izgaisa cerība par aktiera atsvabināšanos no „zaļā pūķa”. „Izrādījās, ka viņš ir par vāju. Aktieris turpināja iesākto ceļu – dzeršanu. Tagad vairs nevaru riskēt, pieņemot viņu teātrī. Gan pārējo aktieru, ar ko viņam jāsastrādājas, gan teātra skatītāju dēļ,” stāstu par Ģirtu Lukevicu pabeidz Laukšteins.