Līdz jaunajam mācību gadam slēgs vismaz 11 izglītības iestādes

Šogad IZM jau akceptējusi astoņu skolu slēgšanu. Jūlijā Bauskas novadā tiks likvidēta Mežotnes internātvidusskola, kurā mācās 39 izglītojamie. Vasaras vidū Gulbenes novadā tiks likvidēta arī Daukstes pamatskola, kurā mācās 48 skolēni. Savukārt Ventspils novadā augustā lemts slēgt Zlēku pamatskolu. Jūlija beigās tiks likvidēta arī Saldus 1.vidusskola un Saldus 2.viusskola. Saldus novadā tiks slēgta arī Nīgrandes pamatskola, to pievienojot Saldus novada pašvaldības Kalnu vidusskolai, Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestāde “Griezīte", to pievienojot Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestādei 'Straumīte". Saldus 1.vidusskolas struktūrvienības "Sātiņu pamatskola" izglītības programmu īstenošana līdz ar iestādes slēgšanu tiks nodota Saldus pirmsskolas izglītības iestādei "Sienāzītis".

Vēl pagājušajā gadā IZM Alūksnes novadā saskaņoja Mārkalnes pamatskolas slēgšanu, savukārt Ventspils novadā - Jūrkalnes pamatskolas slēgšanu, kas notiks šovasar. Mārkalnes pamatskolā mācās 58 skolēni, savukārt Jūrkalnes pamatskolā - vien 12. Tāpat Jelgavas novadā tiks likvidēta arī Elejas vidusskolas Lielplatones filiāle, to pievienojot Elejas pirmsskolas izglītības iestādei "Kamenīte".

Tādējādi patlaban jau saskaņota 11 izglītības iestāžu slēgšana.

Tāpat līdz jaunajam mācību gadam tiks reorganizētas 11 izglītības iestādes.

Mazsalacas novadā Ramatas sākumskola un Mazsalacas vidusskola tiks reorganizētas, apvienojot tās un izveidojot Mazsalacas vidusskolu. Smiltenes vidusskola tiks izveidota, reorganizējot Smiltenes ģimnāziju, Smiltenes Centra vidusskolu un Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolu. Jūlijā Ķemeru vidusskola tiks reorganizēta par Ķemeru pamatskolu, savukārt Jūrmalā Lielupes vidusskola tiks reorganizēta par Lielupes pamatskolu. Līdz ar 1.septembri notiks Aizkraukles novada ģimnāzijas reorganizācija, apvienojot to ar Aizkraukles 1.vidusskolu un Aizkraukles pilsētas sākumskolu, tādējādi izveidojot Aizkraukles novada ģimnāziju.

Vēl pagājušajā gadā saskaņota arī Burtnieku Ausekļa vidusskolas reorganizācija, pārveidojot to par Burtnieku Ausekļa pamatskolu.

Ministrija saskaņojusi arī vairāku izglītības iestāžu reorganizāciju, kas notiks arī nākamajos gados. 2017.gada vasarā Gulbenes vidusskola tiks reorganizēta par Gulbenes sākumskolu. 2017.gada vasaras beigās tiks reorganizēta Striķu pamatskola, to pārveidojot par sākumssolu, kā arī par sākumskolu tiks reorganizēta arī Ozolu pamatskola. Savukārt 2018.gadā notik Uzvaras vidusskolas reorganizācija par Uzvaras pamatskolu, kā arī Īslīces vidusskolas reorganizācija par Īslīces pamatskolu.

Šogad IZM jau saskaņojusi trīs jaunu izglītības iestāžu dibināšanu. Ventspils novadā dibināta Zlēku pirmsskolas izglītības iestāde "Rūķītis", Saldus novadā – Saldus vidusskola, bet Tukuma novadā - pirmsskolas izglītības iestāde "Lotte".

Lēmumu par izglītības iestāžu reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu pieņem pašvaldība kā izglītības iestādes dibinātāja. Par savu lēmumu pašvaldības informē IZM, iesniedzot nepieciešamos dokumentus un informāciju, lūdzot ministrijai šo lēmumu saskaņot. Atbilstoši noteiktajai kārtībai ministrija saņemto informāciju izvērtē un sniedz atbildi par to, vai saskaņo vai nesaskaņo pašvaldības lēmumu par izglītības iestādes reorganizāciju, slēgšanu vai dibināšanu.

Izskatot jautājumus par pašvaldības lēmuma saskaņošanu, IZM ņem vērā vairākus kritērijus. Piemēram, izglītības iestādes darba kvalitāti, skolēnu mācību rezultātus un sekmības dinamiku un izglītības programmu piedāvājumu. Tāpat tiek izvērtēta izglītības pieejamība - sākumskola (1.-6.klase) iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai, transporta nodrošinājums, kā arī izglītības iestādes tīkla attīstības koncepcija novadā (pieejamie finanšu resursi, izglītības iestāžu ēku piepildījums un noslogojums, teritorijas demogrāfiskās tendences, pašvaldības ekonomiskās attīstības potenciāls). Svarīga ir arī iesaistīto pušu (skolēnu, pedagogu, vecāku) informētība un viedoklis, norādīja ministrijā.

Ja pašvaldības atsūtītais lēmums par izglītības iestādes reorganizāciju vai slēgšanu ir nepilnīgs, IZM pieprasa papildu informāciju un iesniegtos dokumentus vērtē atkārtoti. Šādi gadījumi ir bijuši vairākkārt. Pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas pašvaldības lēmums parasti tiek saskaņots.

IZM vairākkārt ir uzsvērusi, ka tikai matemātiski aprēķini un īslaicīgi ekonomiski ieguvumi nevar kalpot par pamatu lēmumu pieņemšanai likvidēt izglītības iestādi. Skolu tīkla sakārtošana jāskata kopsakarā ar novadu attīstības stratēģiju.