Valdis Dombrovskis: "Jaunā Vienotība" populistu tukšai solīšanai liek pretī argumentētu reformu programmu

Saruna ar Valdi Dombrovski pēc kongresa:

Kas ir ekonomiskās situācijas aktualitāte šobrīd Eiropā, cik stabili Latvija var justies ar esošo ekonomikas izaugsmes tempu?

Pasaules ekonomikas attīstību šobrīd var raksturot kā stabilu, ar spēcīgu izaugsmes potenciālu, un galvenais – pozitīvu investīciju dinamiku. Tuvākajos divos gados sagaidāmais izaugsmes temps, pēc Eiropas Komisijas prognozēm būs virs 4%.

Eiropā, savukārt, pagājušajā gadā bija vērojama straujākā ekonomikas izaugsme pēdējos 10 gados, un kopš 2007.gada tas bija pirmais gads, kad visas ES dalībvalstis reģistrēja pozitīvu IKP dinamiku. Tomēr, ņemot vērā vairākus nestabilitātes faktorus, piemēram, tuvojošos Lielbritānijas izstāšanos no ES jeb Brexit, kā arī ģeopolitisko nestabilitāti Eiropas kaimiņvalstīs, eirozonas un Lielbritānijas izaugsmes prognozes pēc 2018.gada pirmā ceturkšņa rezultātiem tika samazinātas.

Uz šī fona ekonomiskā situācija Latvijā ir kopumā stabila. Kaut arī salīdzinājumā ar 2017.gadu šogad vērojams iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempa palēninājums, ar 3,3% 2018 un virs 3% 2019. gadā Latvija joprojām uzrāda salīdzinoši straujus ekonomiskās attīstības tempus. Bezdarba līmenis jau kopš 2015.gada ir sasniedzis viencipara teritoriju un turpina samazināties.

Tomēr ir vairāki faktori, kuri šogad Eiropas Komisijai likuši būt piesardzīgākai un pārskatīt arī Latvijai sākotnēji optimistiskākās ekonomiskās attīstības prognozes. Pie šādiem faktoriem var pieskaitīt kritumu pakalpojumu eksportā, galvenokārt saistībā ar izmaiņām nerezidentu banku sektorā un rūkošo tranzīta kravu plūsmu no Krievijas. Tomēr ir parādījušies arī jauni riska faktori.  Nesenie ASV lēmumi, kas izraisīja tirdzniecības konfliktus ar vairākiem reģioniem, skaidri parāda to, cik tieša ir saikne starp politiku un ekonomiku

Vai uzskatāt, ka Latvija ir ieguvēja no globalizācijas un kā mums vispār ir iespēja ietekmēt Eiropas dienas kārtību – esam maza valsts ar salīdzinoši nelielu ietekmi Eiropā?

Latvija, kopā ar pārējām Baltijas valstīm, ir vienas no retajām, kas ir spējušas efektīvi izmantot izdevības, kuras vēsture mums piedāvājusi. Kopumā, līdz šim Latvija ir spējusi turēties uz globalizācijas viļņa un varam sevi pamatoti pieskaitīt pie globalizācijas procesa ieguvējiem.

Tas pateicoties tam, ka pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis mērķtiecīgi un konsekventi sekoja kursam uz integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kas, savukārt, prasīja radikālas un ātras reformas. Noteikta reformu dienaskārtība ir ļāvusi mums dzīvot, kā es to saucu, "stabilitātes trijstūrī" – esam spējuši veikt nepieciešamās reformas, piesaistīt investīcijas un arī sakārtot valsts finanses. Pēdējais gan, diemžēl, tika izdarīts ar nokavēšanos, kad situācija jau bija kritiska.

Vēlos uzsvērt, ka Ārlietu ministrija ir ļoti aktīvi ietekmējusi kopīgo Eiropas dienaskārtību, mēs vienmēr esam iestājušies par stipru un saliedētu Eiropu, par rīcībspējīgu NATO, par Eiropas un pasaules kopīgās un tātad arī Latvijas drošības stiprināšanu. Tieši Latvijas vēsturiskā pieredze un zināšanas ir palīdzējušas Eiropai ieņemt stingru pozīciju pret Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī veidot aktīvu kaimiņattiecību politiku.

Latvijas pieredze šobrīd ir īpaši svarīga mūsu partneriem Ukrainā, Moldovā un Gruzijā. Uzskatu, ka Latvijas pienākums ir arī turpmāk atbalstīt šo valstu centienus integrēties Eiropas un Transatlantiskajās struktūrās. 

Tagad ir būtiski sasniegto nosargāt, nostiprināt Latvijas vietu Eiropas kodolā.

Šonedēļ dzirdējām par to, ka Grieķija noslēgusi starptautisko aizdevumu programmu. Kā tas mūs Latvijā ietekmē – mēs arī pabeidzām starptautisko aizdevumu programmu, veicām reformas, kas ir atšķirības?

Grieķija ir sekmīgi pabeigusi trešo aizdevuma programmu, kuras laikā tā veica apjomīgas reformas ar mērķi uzlabot valsts pārvaldes un ekonomikas darbību. Grieķijai ir izdevies sakārtot savu ekonomiku, kas, ņemot vērā izejas punktu, ir neapšaubāms panākums. Nākošais uzdevums būs konsekventi samazināt valsts parāda apjomu. Tas ir veids, kādā Grieķija var uzlabot savu reputāciju starptautiskajos tirgos un attiecīgi samazināt procentu likmes gan valsts parāda apkalpošanai, gan privātajam sektoram. Šajā sakarā liela nozīme būs tam, lai Grieķija turpinātu pildīt nospraustos budžeta un makroekonomiskās politikas mērķus. Grieķijai būs jāpierāda, ka arī bez ārējā spiediena tā ir spējīga īstenot pārdomātu un sabalansētu politiku. Tas būs pamats sekmīgai ekonomikas attīstībai.

Jāsaka, ka ar valstu salīdzināšanu jābūt uzmanīgiem, jo situācijas tomēr atšķiras, krīzes dziļākie iemesli var būt dažādi, attiecīgi arī risinājumi būs savādāki. Grieķijas krīze sākās pirms astoņiem gadiem, kad Latvijā krīzes akūtā fāze jau bija pārvarēta, tolaik piedalījos diskusijās Eiropas līderu sanāksmēs kā Latvijas premjers. Sākums bija kritisks, tomēr 2014.gada beigās Grieķijā jau bija atgriezusies ekonomiskā izaugsme un valsts plānoja sekmīgi pabeigt starptautisko aizdevumu programmu. Taču 2015.gada sākumā mainījās valdības un jaunā valdība nāca ar uzstādījumu, ka nepildīs starptautiskā aizdevuma programmas nosacījumus.  Rezultātā Griekijā atjaunojās finanšu nestabilitāte, uz laiku tika slēgtas visas bankas un ekonomika tika atsviesta atpakaļ recesijā. Toreiz Grieķijai bija risks zaudēt eiro zonas dalībvalsts statusu, tāpēc valsts izšķīrās lūgt trešo reizi starptautisko aizdevumu apmaiņā pret vēl smagāku taupības pasākumu un reformu programmu. Būtiska atšķirība no Latvijas ir, ka mēs nevilcinājām nepieciešamās reformas, salīdzinoši ātri pārvarējām krīzi un pabeidzām starptautiskā aizdevumu programmu, kā arī gala rezultātā iestājāmies eiro zonā. 

Grieķijā populisms kļuva aktuāls, jo cilvēki nogura no taupīšanas. Kas tiek darīts, lai ekonomikas izaugsmi Latvijā izjustu katra ģimenes maciņā? Ko Eiropas Komisija iesaka Latvijas valdībai, lai to risinātu?

Mēs zinām, ka populismu baro nevienlīdzība un sajūta, ka valsts nav taisnīga. Tāpēc ļoti svarīga valdības prioritāte ir mazināt nevienlīdzību un sociālo atstumtību. Ir sperti pozitīvi soļi – tai skaitā nodokļu reformas ietvaros, tomēr Eiropas Komisijas vērtējumā tās ietekme uz nevienlīdzības mazināšanu nebūs pietiekama. Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem nodokļiem uz zemajām algām, tādēļ nepieciešams turpināt darbu šajā virzienā. Ir notikusi pensiju indeksācija, taču tā joprojām neseko ekonomiskās attīstības tempam, nepieciešams meklēt risinājumus taisnīgākas pensiju sistēmas virzienā. Arī Eiropas Komisijas 2018.gada Latvijas valsts ziņojums norāda uz aizvien augstu nabadzības risku vecākā gadagājuma cilvēkiem.  Kopš 2009. gada Latvijas Džini indekss, ar ko mēra ienākumu nevienlīdzību, ir konsekventi samazinājies. Tas ir mazāks nekā Lietuvā, bet augstāks nekā Igaunijā, joprojām viens no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Tie ir ilgtermiņa risinājumi, vai esat pārliecināts, ka vēlētāji ir tik pacietīgi. Ko Jūs kā Vienotības biedrs uzskatiet par svarīgāko uzdevumu Jaunajai Vienotībai 13.Saeimā?

Kā jau minēju šoreiz partijas kongresā, šajās vēlēšanās Jaunā Vienotība Latvijai piedāvā racionālu, pierādījumos balstītu ilgtermiņa politiku un sabalansētu kandidātu sarakstu, kur labi pārstāvēti gan pieredzējuši politiķi, gan “jaunās sejas”.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem Jaunajai Vienotībai šajās vēlēšanās ir pārliecināt vēlētājus, ka Jaunā Vienotība tukšai vairāksolīšanai ir spējīga liktu pretī argumentētu reformu programmu un nezaudējot laiku pēc vēlēšanām to īstenot.

Daļēji populisms ir uzplaucis dēļ politisko spēku sašķeltības. Tāpēc vienam no Jaunās Vienotības svarīgiem uzdevumiem jābūt centrisko, valstiski domājošo politisko spēku konsolidācijai.

Jaunā Vienotība ir šobrīd vienīgā Eiropas vērtībās balstītā partija, kas pārstāvēta gan Eiropas Parlamentā, gan Saeimā, gan valdībā. Tādā veidā mēs esam arī vienīgā partija, kas aktīvi piedalās Eiropas veidošanas procesā visos šajos līmeņos. Mūsu vēlētājs vēlās Latviju redzēt Eiropas kodolā, nevis kaut kur Eiropas nomalē, bet vienlīdzīgi sēžot pie viena galda ar pārējiem Eiropas līderiem un aizstāvot Latvijas intereses un vienotu Eiropu.

Priekšvēlēšanu cīņa ir ļoti aktīva, katru dienu jaunu skandāli, kas nonāk mediju uzmanības lokā. Vai vēlētājiem vispār iespējams atlikušajā nepilnajā mēnesī izvērtēt partiju solījumus un spēju tos izpildīt?

Tas, ka sākusies ļoti intensīva priekšvēlēšanu cīņa, ir tikai loģiski. Katra partija nāk ar savu piedāvājumu un apšauba citus. Tas ir labi, jo kā uzsvēru Vienotības kongresā, patiesa demokrātija nav vienprātība, bet gan labu ideju sacensība. Viedokļu atšķirības nav bīstamas, bet bīstami būtu, ja mēs aizmirstu, ka visām valstiski domājošajām partijām ir atbildība par to, lai Latvija arī turpmāk būtu neatkarīga, demokrātiska un eiropeiska.

Šogad, svinot mūsu valsts simtgadi, būtiski arī atsaukt atmiņā neatkarīgas Latvijas dibinātāju īpašības – degsmi, pašaizliedzību, spēju koncentrēties uz galveno un ticību saviem spēkiem. Šīs pašas īpašības ir arī nepieciešamas, lai izdarītu pareizo izvēli mūsu valsts nākotnei.