Kāda bija mediju loma Baltijas ceļā? Skaidro Dainis Īvāns
“Mēs gatavojāmies dažādākajām provokācijām. Bija nolemts, ka laikmetā, kad nav tīmekļa sakaru un mobilo sakaru, mūsu vienīgais iespējamais koordinators ir radio – radio tiešraide,” pirmais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs Dainis Īvāns sacīja RīgaTV 24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, daloties atmiņās par to, kā tika organizēts Baltijas ceļš.
Pa radio tikušas pārraidītas visdažādākās ziņas – gan par cilvēku trūkumu dažos posmos, gan par iespējamām provokācijām un sabotāžu: “Bija norunāts tā, ka uz Baltijas ceļa trases pie fiksētajiem telefoniem atradīsies nodaļu koordinatori, kuri zvanīs mums uz Latvijas radio tiešraidi. Un mēs, piemēram, ziņosim: “Lūdzu, pasākuma dalībnieki, novirzieties no tā posma, jo tur pašlaik atrodas tanki.” Citur mēs baidījāmies, ka tiks organizēti mākslīgi sastrēgumi, citur varētu nepietikt transporta, vēl citur varētu vajadzēt novirzīt dalībniekus uz citu posmu. Tā šī koordinācija bija izdomāta.”
Provokācijām gatavojās īpaši uzmanīgi, jo bija skaidri zināms, ka esošā vara Baltijas valstu atdalīšanos nevēlējās pieļaut. “Gorbačovs vairākkārtīgi mums draudēja, ka nekāda atdalīšanās no Padomju Savienības nebūs iespējama. Es atceros, ka neilgi pirms Baltijas ceļa viņš draudēja mums Kremļa Kongresu pilī, rādīdams tādu līku pirkstu uz baltiešu deputātiem. Viņš teica: “Jūs eksportējat revolūcijas!”” atminas Īvāns.
Īvāns uzskata, ka Gorbačovam bija taisnība: “Uz mums toreiz skatījās visa Padomju Savienības telpa, un līdzīgas kustības pēc mūsu parauga radās arī tur. Tāpēc mums bija ļoti pamatotas bažas, ka visādiem veidiem centīsies Baltijas ceļu izjaukt. Tajā pašā laikā Padomju Savienība baidījās Rietumiem parādīt savu asiņaino, gļēvo un agresīvo seju.”
Svarīgākais bija panākt to, lai Baltijas ceļu neaptur un lai par to uzzina pasaulē. Tam bija vajadzīgi žurnālisti. “Mēs pa dažādiem ceļiem līdz 23. augustam mēģinājām iedabūt Latvijā Rietumu žurnālistus - nevis Maskavas komunistu samaksātos un čekistu kontrolētos un nopirktos Rietumu žurnālists, bet īstus Rietumu žurnālistus. Tas nebija tik vienkārši, nebija tā, ka kas grib - tas brauc. Bija vajadzīga PSRS vīza, lai žurnālistu ielaistu Latvijā. Tika izdomātas visdažādākās viltības,” atceras Īvāns.
Mērķis tika panākts, un ziņas par Baltijas ceļu izskanēja visā pasaulē, īpaši Eiropā. Īvāns raidījumā sacīja, ka vēl tagad saņem ziņas no aktīvistiem ārvalstīs, kas novērtē Baltijas valstu paveikto: “Pirms 5 gadiem Lehs Valensa, poļu līderis, mums sūtīja telegrammu uz 25. Baltijas ceļa gadadienu. Viņš rakstīja: “Es joprojām stāvu Baltijas ceļā. Baltijas ceļam bija svarīga loma domino efektā, kas sabrucināja totalitāro sistēmu Eiropā.””
