Kučinskis noliedz apgalvojumus par informācijas izpaušanu deputāta Kļaviņa lietā

Vaivars uzsvēra, ka neviens apgalvojums šajā sakarā nav pamatots un minētie fakti ir vērtējami kā priekšvēlēšanu cīņas elements.

LETA jau rakstīja, ka Ģenerālprokuratūra jūlijā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja iesnieguma atteikusies sākt kriminālprocesu par iespējamu informācijas izpaušanu Kļaviņa lietā. Birojs ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka maijā Kļaviņa lietas KNAB izmeklētājs nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par to, ka, izmeklējot šo lietu, viņaprāt, no Kučinska puses notikusi pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana. Publiski par šo lietu tapa zināms vien 21.jūnijā, kad Saeima nolēma piekrist kratīšanai deputāta dzīvesvietā.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers ar Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes starpniecību aģentūrai LETA apliecināja, ka informācija par iespējamu informācijas izpaušanu no KNAB izmeklēšanas nodaļas lietvedībā esoša kriminālprocesa Ģenerālprokuratūrā saņemta no šīs lietas virzītāja.

Plašākus komentārus par informācijas saturu nav iespējams sniegt, jo tā ir klasificēta, skaidroja Adlers. Tomēr viņš norādīja, ka informācijas pārbaude tika veikta, ievērojot šī konkrētā kriminālprocesa, kuru izmeklējot tika konstatēta iespējama informācijas izpaušana trešajām personām, izmeklēšanas intereses.

Pēc pārbaudes pabeigšanas 2.jūlijā pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā un 304.pantā paredzētā nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Šie Krimināllikuma panti paredz atbildību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu.

Rīgas domes deputāte, bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe (JKP) šorīt sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja, ka viņas rīcībā ir ziņas, kas norāda uz noziegumu, "ko ar KNAB vadītāja Jēkaba Straumes palīdzību pastrādājis Kučinskis, brīdinot savu partijas biedru Kļaviņu par krimināllietas sākšanu, plānotajām procesuālajām darbībām, tādējādi brīdinot aizdomās turēto un ļaujot viņam iznīcināt pierādījumus un kaitējot izmeklēšanai". Strīķe savu paziņojumu plašāk aģentūrai LETA nekomentēja.

Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" pagājušā svētdienā atgādināja, ka laikā, kad Saeima jūnijā lēma par atļauju KNAB veikt kratīšanu Kļaviņa dzīvesvietā un automašīnā, viņš pats debatēs no tribīnes pauda, ka jau kādu laiku dzirdējis baumas, ka tāda lieta būšot. To deputāts apstiprināja arī žurnālistiem, norādot, ka saņēmis anonīmu īsziņu, kurā brīdināts, ka viņam būs nepatikšanas.

Vaicāts, ko īsti nozīmē "nepatikšanas", kā arī, vai tās varētu nākt no KNAB puses, Kļaviņš toreiz apgalvoja, ka tas tur neesot bijis rakstīts, tomēr parādīt īsziņu žurnālistiem atteicās.

"De facto" vēstīja, ka KNAB priekšniekam Straumem neesot aizdomu par informācijas noplūdi no biroja Kļaviņa lietā.

Tāpat iespēja, ka deputāts varētu būt iepriekš pabrīdināts par notiekošo izmeklēšanu, esot jaunums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, tā viņš apgalvojis "De facto". "Nevaru atbildēt. Neesmu informēts. Es vispār par šādu īsziņu dzirdu pirmo reizi kaut ko. Tā kā tur jums jājautā KNAB, bet es domāju, ka tur nekāds kaitējums vai sekas nevienam nav iestājušās arī," viņš teica.

To, kurš varētu būt pabrīdinājis viņa pārstāvētās apvienības deputātu Kļaviņu, nezinot arī KNAB pārraugs - Kučinskis. "Nav man informācijas. Es tik daudz, kā toreiz jutu, ka bija zināma intriga, kas tur gatavojas. Bet nē, nav," viņš klāstīja raidījumam.

Kučinskis gan atzina, ka par valstiski svarīgām lietām viņš informāciju saņem brīdi pirms citiem, tomēr noliedz, ka tas rada riskus par noplūdi, piemēram, no premjera biroja, jo ar iestāžu vadītājiem viņš komunicējot viens pret vienu.