Tiem, kas atgriezīsies mājās no ārzemēm, valsts nedāvinās biznesu - puse naudas sākumam būs jāsavāc pašiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto noteikumu mērķis ir sniegt finansiālu atbalstu remigrantu saimnieciskās darbības veikšanai vai sākšanai.

Ministrija skaidro, ka remigrācijas atbalsta pasākumu mērķa grupa ir ģimenes ar bērniem, jo, balstoties uz pētījumiem, "katrs trešais remigrants dzīvo ar nepilngadīgu bērnu, un ģimene ir būtisks faktors, lai atgrieztos Latvijā". VARAM arī atgādina, ka zemā dzimstības līmeņa un iedzīvotāju izbraukšanas no valsts dēļ reģionos joprojām samazinās iedzīvotāju skaits, un laika posmā no 2013.gada līdz 2017.gadam iedzīvotāju skaits ir pieaudzis tikai Rīgas reģionā.

Līdz ar to, atsaucoties uz pētījuma rezultātiem par remigrantu vajadzībām, lai atgrieztos Latvijā, prioritāri paredzēts sniegt finansiālu atbalstu mājās atgriezties gribētāju saimnieciskās darbības ieceru īstenošanai un attīstībai vai sākšanai. Uz atbalstu pretendēt varēs iedzīvotāji, kuri atgriezušies vai plāno atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Par remigrantiem tiks uzskatītas arī tās personas, kuras ir pārcēlušās vai plāno pārcelties uz Latviju pēc ilgstošas prombūtnes, proti, tie kuri fiziski nav dzīvojuši Latvijā, piemēram, bērni, kuri piedzimuši ārvalstīs un tur uzauguši.

"Lai no remigrācijas atbalsta pasākumu dalībnieku loka netiktu izslēgti Latvijas trimdas pārstāvji vai personas, kuras no Latvijas izbraukušas jau agrā bērnībā, kā arī tās personas, kuras ir repatrianta ģimenes locekļi, uz atbalstu var pretendēt arī remigrantu ģimenes locekļi - bērns, vecāks vai laulātais, ja ģimenē ir vismaz viens bērns, un ja plāno atgriezties vai pārcelties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā kopā ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, personu, kurai piešķirts repatrianta statuss vai personu, kas ir tiesīga iegūt Latvijas pilsonību.

Šogad kopējais remigrācijas atbalsta pasākuma finansējums ir 180 000 eiro, kas sadalīts uz pieciem plānošanas reģioniem. Attiecīgi katrā plānošanas reģionā pieejamais remigrācijas atbalsta pasākuma finansējums ir 36 000 eiro. Ņemot vērā, ka viena projekta maksimālais finansējuma apmērs var būt 9000 eiro, tad katrā plānošanas reģionā finansējumu var saņemt ne mazāk kā četri projekti, skaidro ministrija, norādot, ka teorētiski finansējuma saņēmēji var būt arī vairāk, ja kāda persona savas biznesa idejas īstenošanai pieprasīs mazāku summu.

Būtiskākā prasība finansējuma saņemšanai ir - personai jānodrošina piesaistītās investīcijas vismaz 50% apmērā no lūgtās naudas. Piemēram, ja personai saimnieciskās darbības iecerei nepieciešami 9000 eiro, tad ir jāpiesaista savi resursi vai ārējais finansējums vismaz 4500 eiro apmērā.

Kā ieguldījums pamatlīdzekļos varēs tikt attiecināta arī pamatlīdzekļu pārvešana no ārvalstīm, ja cilvēks varēs apliecināt, ka tie nav iegādāti Latvijā. Piesaistītās investīcijas tiks attiecinātas laika periodā ne ilgāk kā vienu gadu pirms projekta iesniegšanas brīža. Proti, ja dalībnieks kā piesaistīto investīciju vēlēsies norādīt 2016.gadā veikto pirkumu par kādas iekārtas iegādi, to nebūs iespējams izdarīt.

Tāpat atbalstītie noteikumi nosaka tās darbības un nozares, kurās remigrācijas atbalsta pasākuma dalībnieki nevar pieteikties uz remigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu, piemēram, vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, darījumi ar nekustamo īpašumu un citas.

Finansējuma saņēmēja uzraudzības periods būs trīs gadi. Ja šajā laikā persona neturpinās saimniecisko darbību, iegūtos aktīvus vai izveidoto infrastruktūru izmantos citam saimnieciskās darbības mērķim kā norādīts projekta iesniegumā, tad plānošanas reģions būs tiesīgs pieprasīt atmaksāt piešķirto finansējumu pilnā apmērā. Likt atgriezt piešķirto finansējumu varēs arī tādā gadījumā, ja saimnieciskās darbības veikšanas tiks pārcelta uz Rīgu, jo kopumā remigrācijas pasākumi paredz uzlabot ekonomisko situāciju tieši reģionos.

Kā ziņots, šogad VARAM īstenojusi pilotprojektu pašvaldībās reemigrācijas veicināšanai "Reģionālās reemigrācijas koordinators."

Četru mēnešu laikā kopš koordinatoru tīkla izveides 587 ģimenes ir sazinājušās ar kādu no pieciem koordinatoriem ar pieprasījumu pēc informācijas. Kopējais cilvēku skaits šajā ģimenēs ir 1436 cilvēki un 601 personai ir sagatavots personalizēts informācijas piedāvājums.