Liegums privātajām augstskolām mācīt krievu valodā nekādā mērā neierobežo ES valodu lietojumu
Pagājušajā nedēļā pieņemtie grozījumi Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā, nekādā mērā neierobežo Eiropas Savienības lietojumu šajās augstskolās, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Ministrijā uzsvēra, ka ārvalstu studentu skaits Latvijā pēdējos gadus stabili pieaug, kas liecina par to, ka Latvijas augstskolas spēj piedāvāt kvalitatīvas studijas un elastīgus studiju nosacījumus. Visvairāk ārvalstu studentu Latvijā ierodas no Indijas, Uzbekistānas un Vācijas, savukārt no Krievijas iebraukušo studentu skaits pēdējo trīs gadu laikā ievērojami samazinājies.
21.jūnijā Saeima trešajā, galīgajā lasījumā, atbalstīja grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz - visās Latvijas augstskolās un koledžās studiju programmas tiek īstenotas valsts valodā. Grozījumi nekādā mērā neierobežo svešvalodu lietošanu augstskolās, jo valsts jau līdz šim ir radījusi nepieciešamos priekšnoteikumus, lai Latvijas augstskolas gan vietējiem, gan ārvalstu studentiem piedāvātu plašas iespējas studēt kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām.
IZM skaidroja, ka Eiropas Savienības oficiālajās valodās augstskolas var īstenot studiju programmas, kuras Latvijā apgūst ārvalstu studējošie. Tāpat svešvalodā var īstenot studiju programmas, kuras īsteno Eiropas Savienības programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Svešvalodā var apgūt arī studiju programmas, kuru īstenošana konkrētajā svešvalodā nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai (valodu un kultūras studijas, valodu programmas), Eiropas Savienības oficiālajās valodās var īstenot kopīgās studiju programmas, tajā skaitā Latvijas augstskolu veidotās kopīgās studiju programmas. Tāpat valsts valodā īstenotajās studiju programmās līdz 20 procentiem no studiju procesa var īstenot Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Daudzas augstskolas, licencējot studiju programmas, jau sākotnēji plānojušas to īstenošanu vairākās valodās, norādīja IZM. Tāpēc ārvalstu studentiem, kuri līdz šim izvēlējās studijas krievu valodā, būs iespējams studēt šādās pašās programmās, nepieciešamības gadījumā augstskolai sniedzot viņiem atbalstu svešvalodas zināšanu stiprināšanai. Tāpat ministrijā atgādināja, ka augstskola vai koledža ir tiesīga īstenot sagatavošanas kursus, lai sagatavotu ārzemniekus studijām augstskolas vai koledžas studiju programmās. Nodrošinot starptautisko konkurētspēju nozarēs, kurās visas pasaules industrijas valoda ir angļu valoda (piemēram, jūrniecība, aviācija), studiju programmu īstenošana ārvalstu studentiem jānodrošina angļu valodā, uzsvēra IZM.
"Lielisks piemērs ārvalstu studentu piesaistē ir Rīgas Stradiņa universitāte, kurā 24% no studējošo kopskaita ir ārvalstu studenti, kuri angļu valodā apgūst plaša profila medicīnas un arī citu jomu specialitātes," vērtēja ministrijā.
Valsts visām augstskolām ir deleģējusi funkciju - sniegt augstāko izglītību, un valsts nodrošina vienādas tiesības un nosaka vienlīdzīgas prasības visām augstākās izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja, pauda ministrijā, piebilstot, ka ar grozījumiem Augstskolu likumā visām augstākās izglītības iestādēm noteiktas vienādas prasības studiju programmu licencēšanā, akreditācijā un arī valodas lietojumā.
Ministrijā sacīja, ka augstākās izglītības eksports nodrošina ievērojamu finansiālu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, un vienlaikus tas lielā mērā saistīts ar reputāciju Latvijas augstākajai izglītībai un valstij kopumā, kā arī ar starptautisko konkurētspēju. Tāpēc ir svarīgi, lai Latvijā ierastos studēt motivēti studenti un Latvijas augstskolu piedāvātās studiju programmas būtu kvalitatīvas un konkurētspējīgas gan satura, gan īstenotās valodas ziņā.
IZM uzsver, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Augstskolu likumā nekādā veidā neierobežo augstskolu tiesības īstenot studiju procesu angļu valodā. Augstskolu likuma grozījumi samēro valsts valodas lietošanas prasības vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē, un visām izglītības iestādēm, neatkarīgi no to dibinātāja, nodrošina vienādas tiesības un nosaka vienādas prasības. Šie grozījumi Augstskolu likumā izriet no Saeimā šā gada martā ieņemtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kas nosaka pakāpenisku pāreju uz mācībām valsts valodā vidusskolas posmā visās vispārējās izglītības iestādēs, neatkarīgi no dibinātāja. Grozījumi Izglītības likumā stājās spēkā 2018.gada 2.aprīlī.
Kā ziņots, vairāku augstskolu vadītāji un nevalstiskās organizācijas nosūtījušas lūgumu Valsts prezidentam Raimondam Vējonim neizsludināt Saeimā pieņemtos grozījumus Augstskolu likumā, kas, viņuprāt, paredz angļu un krievu valodas lietojuma ierobežošanu, atgriežot tos atpakaļ parlamentā atkārtotai caurlūkošanai.
Vēstuli parakstījuši Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Transporta un sakaru institūts, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola "RISEBA", Latvijas Darba devēju konfederācija, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Latvijas Pensionāru federācija, Latvijas Interneta asociācija un Latvijas - Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.
Arī Saeimas opozīcijas frakcija "Saskaņa" ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam ar lūgumu neizsludināt šos grozījumus Augstskolu likumā.
