Ūdeņos bojāgājušo statistika ir drūma: kā pasargāties no nelaimes?

Svarīgākā no tām, protams – mācēt peldēt. Ja protam pareizi peldēt, var ne tikai droši atpūsties un sportot, bet krīzes situācijā arī izglābt dzīvību gan sev, gan citiem.

Nereti peldēt bērniem iemāca vecāki, brāļi vai māsas, bet daudz prātīgāk to būtu uzticēt profesionāļiem, kuri apmāca bērnus pēc speciāli sagatavotas programmas, pielāgojot to bērna spējām.

Katrs ceturtais ir nonācis bīstamā situācijā uz ūdens

Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka peld ļoti labi vai labi, taču realitātē tikai katrs ceturtais spēj peldēt pietiekami labi, lai justos droši uz ūdens.

Latvijas Peldēšanas Federācija šī gada pavasarī aicināja Latvijas iedzīvotājus sniegt savu vērtējumu par drošību uz ūdens, peldētprasmi un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem.

Pētījums sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS tika veikts no 10. līdz 20. martam, aptaujājot 1016 respondentus vecuma grupā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā.

Pētījumā 81% aptaujāto atzina, ka prasme sniegt pirmo palīdzību, zināšanas par drošību pie ūdens (59%) un pareizu slīkstoša cilvēka glābšanu (51%) būtu nepieciešams apgūt ikvienam.

Pētījuma rezultāti liecina par nepietiekamām zināšanām par drošību uz ūdens un atpūšoties pie ūdenstilpnēm. Saskaņā ar datiem lielākā daļa jeb 89% iedzīvotāju nav apguvuši slīcēju glābšanas prasmes, 71% Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekamas peldētprasmes, taču katrs ceturtais (24%) Latvijas iedzīvotājs ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā uz ūdens.

Izpratni par ūdeni veido no sešu mēnešu vecuma

Diemžēl ik gadu Latvijā noslīkst līdz pat 140 cilvēku, tai skaitā 10 jaunieši skolas vecumā. Lai tā nenotiktu, svarīgi zināt par drošas peldēšanas paradumiem un pareizas peldvietas izvēli.

Ja iespējams, vienmēr izvēlēties peldēt oficiālajās peldvietās, kurās ir glābēju postenis. Ja tāda tuvumā nav, droša peldvieta ir tāda, kas nav aizaugusi, kur krasts ir lēzens, ar cietu pamatu un ūdens ir stāvošs. Ūdens ir stāvošs vai ar minimālu straumi, un tuvumā nav atvaru.

“Elektrum Olimpiskais centrs” valdes locekle Zane Grundiņa-Arāja izstāsta, ka sākotnējo izpratni par ūdeni bērnam lēnām var sākt veidot jau no 6 mēnešu vecuma.

“Mūsu centrs šobrīd šādu iespēju piedāvā. Šī pieeja ir izveidota, konsultējoties gan ar peldēšanas treneriem starptautiskā līmenī, gan zinošiem Latvijas pediatriem un psihoterapeitiem, adaptējot peldētapmācības programmu vietējām vides prasībām” piebilst centra pārstāve, “izvēloties vietu, kur vest bērnu mācīties peldēt, jāņem vērā virkne faktoru, kas padara attiecīgo vidi bērnam komfortablu – atbilstoša ūdens temperatūra, peldbaseina nodrošinājums, inventārs, atbilstošas ģērbtuves, sertificētu treneru un glābēju klātbūtne. Būtiskākais - vecāku vēlme līdzdarboties un rādīt piemēru, tādējādi iedrošinot mazo peldētāju.”

Speciāliste norāda, ka, lai arī peldētprasmes ieteicams apgūt jau no agras bērnības, šī prasme ir iegūstama teju jebkurā dzīves posmā.

Daži noteikumi, kuri var glābt dzīvību

Ejot peldēt, sevi var pasargāt, ievērojot dažus svarīgus noteikumus:

•    Oficiālajās peldvietās ir peldvietas drošības noteikumi – iepazīsties ar tiem, ja atgadīsies kas nelāgs, zināsi, kā rīkoties.

•    Seko līdzi laika ziņām un peldēties dodies tikai tad, ja ūdens temperatūra sasniegusi vismaz +18 grādus.

•    Lai cik silts arī nebūtu ūdens, nepeldies stiprā vējā, naktī, vai negaisa laikā.

•    Pareizi ir ūdenī iet lēnām, lai mainoties ķermeņa temperatūrai nesāktos krampji, sāpes kājās, rokās vai citur ķermenī.

•    Nekad nepeldi viens, pabrīdini vecākus vai draugus par to, cik ilgi un cik tālu plāno peldēt.

•    uzmanies no straumēm un viļņiem – peldēšanai vispiemērotākais ir stāvošs ūdens.

•    Nelec ūdenī! pat labi zināmās vietās apstākļi var būt mainīgi un lēciens beigties ar smagām traumām vai pat vēl ļaunāk.

•    Nemēģini nirt nedz tālumā, nedz dziļumā, Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.

•    Ja mainās laikapstākļi, parādās pirmās aukstuma pazīmes vai spēku izsīkums – peldēšana jāpārtrauc.

•    Ja pamani, ka kāds uzvedas bīstami vai pārgalvīgi, aizrādi!

•    Ja tavas peldētprasmes nav pietiekami labas, – glābšanas veste ir drošības garants. Ne piepūšamie matrači, ne pleciņi, riņķīši vai pīlītes – nav droši. Saulē tie var uzkarst un pārsprāgt.

Kad notiek nelaime, un redzi kādu slīkstam, nepārvērtē savus spēkus. Vairumā gadījumu bojā iet gan slīcējs, gan glābējs.

Pareizākā rīcība ir informēt glābēju un zvanīt glābšanas dienestam uz numuru 112.

Palīdzēt var, pametot tukšas dzērienu pudeles, piepūšamo bumbu, vai pasniegt garāku zaru.

Svarīgi atcerēties, ka peldēt ezeros, upēs vai jūrā ir daudz grūtāk nekā baseinā.

Tas ir tāpēc, ka dabiskajās ūdenstilpnēs ir aukstāks ūdens un gaiss, straumes, viļņi un tas viss var mainīties atkarībā no laikapstākļiem.