Apturēta reņģu zveja arī Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņu Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā

Zemkopības ministrijas paziņojumā sacīts, ka 2018.gadā Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos var nozvejot kopumā 2341 tonnu reņģu, no kurām 971 tonnas reņģu zvejas iespēja noteikta Rietumu ģeogrāfiskajam rajonam - Engures, Mērsraga, Rojas un Dundagas novadam.

Atbilstoši ministrijas rīcībā esošajai informācijai, kas iegūta Latvijas Zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, un operatīvajai informācijai, kas saņemta no Valsts vides dienesta, reņģu nozveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā 2018.gada 21.jūnijā sasniegusi 999 tonnas. Tādējādi konstatēts, ka zvejai Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā noteiktā 971 tonna reņģu zvejas iespēju ir pilnībā izmantota un šīs sugas zveja ar stāvvadiem ir jāpārtrauc.

Vienlaikus ministrijas paziņojumā minēts - ja kādā Rīgas jūras līča ģeogrāfiskajā rajonā reņģu piekrastes nozvejas apmēra limits līdz reņģu piekrastes zvejas aktīvās sezonas vai kārtējā gada beigām netiks apgūts, ministrija limitu kārtējam gadam pārdalīs tam ģeogrāfiskajam rajonam, kurā reņģu nozvejas apmēra limits ir sasniegts un zveja tikusi apturēta. Lēmumu par limitu pārdali ministrija paziņo attiecīgajām Rīgas jūras līča piekrastes pašvaldībām.

Zemkopības ministrijā aģentūru LETA informēja, ka Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos šajā sezonā bijusi ļoti laba reņģu zveja ar stāvvadiem, pateicoties labvēlīgiem zvejas apstākļiem. Šī iemesla dēļ reņģes nozvejas limits pilnībā apgūts ne tikai līča Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā, bet nu jau arī līča Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā - Engures, Mērsraga, Rojas un Dundagas novada administratīvās teritorijas piekrastē. Papildus reņģei iedalītā nozvejas apmēra piekrastes ūdeņos ātrāku apgūšanu sekmēja arī tas, ka kopējā Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota 2018.gadā salīdzinājumā ar 2017.gadu Latvijai bija par 7% mazāka.

Zemkopības ministrijā skaidro, ka reņģu zveju pēc nozvejas limita apgūšanas Rīgas līča piekrastes attiecīgajā rajonā nepieciešams apturēt, lai nenotiktu šīs sugas pārzvejošana, kas varētu novest pie reņģu nozvejas limitu samazināšanas Rīgas jūras līcī turpmākajos gados. Šādā gadījumā negatīvi tiktu ietekmēti pilnīgi visi zvejnieki, kuri zvejo šajos ūdeņos. Vienlaikus Zemkopības ministrijā informē, ka Rīgas jūras līča Rietumu ģeogrāfiskajā rajonā apturēta tikai reņģu zveja ar stāvvadiem, bet reņģu zvejai ar tīkliem nodalītie 4% jeb 100 tonnas no kopējā piekrastei noteiktā reņģu nozvejas apjoma vēl var tikt zvejoti arī šajos ūdeņos. Tāpat zvejnieki reņģes ar stāvvadiem aktīvi var turpināt zvejot Rīgas jūras līča piekrastes Dienvidu ģeogrāfiskajā rajonā un, iespējams, pavisam drīz tiks apgūts arī tam noteiktais nozvejas limits.

Zemkopības ministrijā arī norāda, ka šā gada maija beigās izplatītais Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskais padoms par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2019. gadā vieš cerības, ka Rīgas jūras līča reņģes nozvejas kvota nākamgad varētu pieaugt par 7%. Tātad piekrastes zvejniekiem atkal varētu pieaugt zvejas iespējas.

Jau vēstīts, ka jūnija vidū tika apturēta reņģu zveja Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņu Austrumu ģeogrāfiskajā rajonā - Limbažu un Salacgrīvas novados, jo atbilstoši ministrijas rīcībā esošajai informācijai reņģu nozveja minētajā ģeogrāfiskajā rajonā 2018.gada 12.jūnijā sasniedza 494 tonnas, kamēr limits šajā ģeogrāfiskajā rajonā šogad ir 487 tonnas.

Atbilstoši Zvejniecības likumam no Latvijai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apmēra reņģu zvejai Rīgas jūras līča piekrastē iedala ne mazāk par 15%. Tīklu zvejai Rīgas jūras līča piekrastē iedala 4% no kopējā Rīgas jūras līča piekrastei paredzētā reņģu nozvejas apmēra limita, bet reņģu nozvejas pārējais apmēra limits Rīgas jūras līča piekrastei pēc tīklu zvejai minētā limita nodalīšanas tiek sadalīts procentuāli pa ģeogrāfiskiem rajoniem, kuros ietilpst pašvaldības, kas robežojas ar Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņiem.