"Ziemeļu purviem" būs jauns dabas lieguma aizsardzības plāns uz 10 gadiem

"Ziemeļu purvi" atrodas Latvijas ziemeļaustrumos - Ziemeļvidzemē, Igaunijas

pierobežā, Mazsalacas novada Ramatas pagastā un Alojas novada Staiceles pagastā. Dabas lieguma teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas mērķis ir Latvijā un Eiropā nozīmīgu aizsargājamo purvu, saldūdeņu, mežu un zālāju biotopu kvalitātes uzlabošana vai to atjaunošana, kā arī retu un īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku populāciju saglabāšana un purva biotopu hidroloģiskā režīma stabilizēšana degradētajās purvu daļās.

Pašreizējā dabas lieguma robežas noteiktas ar Ministru kabineta noteikumiem 7718 hektāru platībā. Kopš 2004.gada dabas liegums "Ziemeļu purvi" iekļauts projekta "Natura 2000" vietu sarakstā, kā mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības (ES) biotopus, kā arī retas un aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas.

Dabas liegumā ietilpstošie pārrobežu purvi - Sokas, Kangaru un Oļļas purvs kopā ar to Igaunijas teritorijā esošajām purvu daļām - Torga, Sandre un Rongu purvu kopš 2004.gada ir pasludināti arī par Ramsāres pārrobežu teritoriju. Šobrīd pasaulē ir izveidotas 2618 Ramsāres teritorijas un tikai 14 no tām ir pārrobežu teritorijas. Tāpat Oļļas un Sokas purvs ir iekļauti Latvijas putniem nozīmīgo vietu sarakstā.

"Ziemeļu purviem" ir augsta aizsardzības vērtība - aptuveni 6330 hektārus aizņem ES nozīmes aizsargājamie biotopi, kas ir 82% no kopējās lieguma platības. Tajā konstatēti deviņi Latvijā un 11 Eiropas Savienībā īpaši aizsargājami biotopi. Teritorija ir viens no lielākajiem Baltijas reģiona neskarto purvu masīviem. Kopējā purvu biotopu aizņemtā platība ir 4134 hektāri, no tiem 3151 hektārus aizņem augstie purvi, kas ir prioritāri aizsargājams ES nozīmes biotops.

Aizsardzības plānu izstrādājuši LU pētnieki Loreta Urtāne, Māra Pakalne, Līga Strazdiņa, Uvis Suško, Mārtiņš Kalniņš, Aivars Petriņš, Olģerts Aleksāns, Laimdota Kalniņa, Ernests Čunčulis un Iveta Donika.