Gērnsijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie nedrīkst kļūt par Brexit "ķīlniekiem", pauž Rinkēvičs
Gērnsijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie nedrīkst kļūt par "Brexit" "ķīlniekiem", uzsver ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).
Rinkēvičs šodien Rīgā tikās ar Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) valsts ministru lordu Martinu Kalananu, lai pārrunātu aktuālos "Brexit" jautājumus, tostarp sociālās drošības nodrošināšanu Gērnsijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Latvijas ārlietu ministrs pauda bažas, ka ir atlicis mazāk nekā gads līdz Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. "Līdz oktobra Eiropadomei, kad jāpanāk vienošanās par visu Izstāšanās līgumu kopumā, atlikuši vien trīs mēneši. Vienošanās par Izstāšanās līguma projektu dotu iespēju pilnībā pievērsties diskusijām par plānoto deklarāciju par nākotnes attiecību ietvaru starp ES un Apvienoto Karalisti. Mūsu bažas rada lēnais progress izstāšanās sarunās, jo nav panāktas vienošanās par būtiskiem izstāšanās jautājumiem," uzsvēra ministrs.
Vienlaikus Rinkēvičs pozitīvi novērtēja sākotnējās ES un Apvienotās Karalistes sarunas par nākotnes sadarbību aizsardzībā, drošībā un ārpolitikā.
Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību uz nepieciešamību risināt sociālās drošības jautājumus tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo un strādā Gērnsijā. "Šo jautājumu ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk noregulēt, jo labākais veids, kā to atrisināt, ir slēgt divpusēju līgumu starp Latviju un Gērnsiju. Mēs saprotam, ka Apvienotā Karaliste uz šo jautājumu raugās, ņemot vērā "Brexit" faktoru, tomēr nevēlamies, lai Gērnsijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie kļūst par "Brexit" "ķīlniekiem"", sacīja Rinkēvičs. Amatpersonas vienojās šo jautājumu atrisināt.
Puses apmainījās arī ar viedokļiem par Apvienotās Karalistes un Īrijas robežas regulējumu. Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību nodrošināt fiziskas robežas neesamību uz Īrijas salas un saglabāt ES Vienotā tirgus un Muitas savienības integritāti.
Gērnsija ir pašpārvaldoša teritorija Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumā, kas ir tieši pakļauta karalienei Elizabetei II, taču nav ne Apvienotās Karalistes, ne britu aizjūras teritoriju daļa, ne arī suverēna valsts. Starptautiski tiek uzskatīts, ka tā ir teritorija, par kuru "atbildīga" ir Apvienotā Karaliste. Gērnsijā kopumā ir ap 60 000 iedzīvotāju un tiek uzskatīts, ka latvieši ir otra lielākā ārvalstu kopiena aiz portugāļiem, norāda ĀM.
