Diskusijas par vēsturi 16.marta pasākumu laikā beidzas bez kautiņiem

Jauns.lv

(Papildināta ziņa 12:54) Konfliktējošās diskusijas pie Brīvības pieminekļa starp pretēju pārliecību paudējiem - leģionāru piemiņas godinātājiem un "antifašistiem" - noslēdzās bez savstarpējas fiziskas iespaidošanas un ap plkst.12.30 teritoriju pie Bastejkalna bija atstājušas gandrīz visas personas.

Diskusijas par vēsturi 16.marta pasākumu laikā bei...

Līdz tam netālu no Brīvības pieminekļa, "antifašistu" rīkotā piketa norises vietā, starp pretēju viedokļu paudējiem izvērsās vairākas asas diskusijas par vēsturiskiem notikumiem.

Kāds kungs, kurš nevēlējās precizēt savu vārdu, diskutēja ar Latvijas antinacistiskās komitejas pārstāvi Josifu Korenu, norādot, ka "antifašisti" ar savu pasākumu izplata melus par leģionāriem un sagroza Latvijas vēsturi. Komitejas pārstāvji viņam oponēja, sakot, ka tieši leģionāru pieminētāji esot tie, kas sagroza vēsturi.

Kungs, kurš aizstāvēja leģionārus, vaicāja, kādēļ komiteja slavina 9.maiju. Viņi atbildēja, ka tā ir nacisma sagrāves diena, kam vīrietis oponēja, ka nacisma sagrāves diena ir 8.maijs.

Puses diskutēja arī par Krimas anektēšanu. Antinacistiskās komitejas viedokļa piekritēji pauda, ka Krima sākotnēji bijusi Krievijas sastāvā, tādēļ šī valsts esot bijusi "tiesīga paņemt to, kas tai vēsturiski piederējis".

Tāpat komitejas viedokļa piekritēji salīdzināja sociālos apstākļos mūsdienu Latvijā ar dzīves apstākļiem Padomju Latvijā. "Es tagad ārstēšanos sev nevaru apmaksāt, Padomju laikos labi dzīvoju," pauda komitejas domubiedrs.

Neilgi pēc ziedu nolikšanas ceremonijas pie Brīvības pieminekļa "antifašisti" sapakoja piketa atribūtiku un skaņu pastiprinošas ierīces un devās prom.

Arī gājiena dalībnieki nesāka strīdus ar protestētājiem, vien savā starpā apsprieda Georga lentīšu izmantošanu, kādu pretējo uzskatu paudēju nosauca par "Putina atbalstītāju", taču skaļi strīdi vai konflikti nenotika. Tāpat bija dzirdama gana piezemēta vārdu apmaiņa par tēmu, kuri ir "īstie zemes saimnieki" un kuriem savukārt esot "jābrauc prom".

Nelielu neapmierinātību policijas un apsardzes darbiniekiem izraisīja Kremlim pietuvinātais "žurnālists" Greiems Filipss, kurš nedaudz traucēja gājiena norisi ar savām aktivitātēm.

Dziedot dziesmas, biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" leģionāru atceres gājiena dalībnieki sasniedza Brīvības pieminekli un pie pieminekļa nolika ziedus.

Gājienā tika devušies apmēram 1000 biedrības "Daugavas vanagi Latvijā" pārstāvji un viņu atbalstītāji.

Lai arī gājiens aizritēja mierīgi, pulcēšanās laikā daudzkārt izskanēja agresīva retorika, piemēram, "kādi urlas te salasījušies". Tāpat bija vērojami asumi starp sanākušajiem, jo gājiena dalībnieku rindās vēlējās iekļauties cilvēki ar apšaubāmiem nolūkiem.

Leģionāru piemiņas gājiens Rīgā 2016. gada 16. martā

Leģionāru atceres dienas rīts

Pikets pie Vācijas vēstniecības par taisnīgu attieksmi pret leģionāriem

Pie Vācijas vēstniecības notiek pikets par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenoto prettiesisko rīcību okupētās Latvijas teritorijā 2. pasaules kara laikā.

Pikets pie Krievijas vēstniecības par taisnīgu attieksmi pret leģionāriem un Latvijas vēsturi

Pie Krievijas vēstniecības notiek pikets par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenoto prettiesisko rīcību okupētās Latvijas teritorijā 2. pasaules kara laikā.