Rungainis: "Pašvaldību skaitu samazinās tikai, kad sāksies krīze, tas varētu būt nākamās Saeimas laikā"
“Nākamās Saeimas ietvaros notiks veiksmīgi mēģinājumi nedaudz reformēt. Es domāju, ka nevienu tā reforma neapmierinās, bet, ņemot vērā to, ka šobrīd ap 40 pašvaldības jau totāli nevar pastāvēt, droši vien notiks samazinājums uz kādām 50 pašvaldībām. Situācija no katastrofālas kļūs par tikai dramatisku. Tas viss, es teiktu, būs līdz nākamajai krīzei,” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis sacīja RīgaTV 24 raidījumā "Kur tas suns aprakts?".
Rungainis uzskata, ka Latvijā izveidojušās pašvaldību elites, kas valsts resursus izlieto nelietderīgi – vietās, kur attīstība nav iespējama. “25 gadu laikā ir izveidojušās pašvaldību elites. Zināmā mērā tās jau bija pirms tam – kolhozos utt. Tās tagad ir pārtapušas, bet kadru mainība tur ir ļoti lēna. Šīs te elites darbojas tādā veidā, ka dažādu pakāpju radinieki būvē tos peldbaseinus, sporta zāles un visu pārējo. Tās ir pilnībā atkarīgas no resursu ekonomikas – no kopējā labuma pārdales par labu vietām, kur nekāda attīstība nav iespējama, aizsedzoties ar šo te absolūti muļķīgo, kļūdaino saukli par iespējamu teritorijas vienmērīgu attīstību. Nekad pēdējos 7000 gados nekur nav notikusi vienmērīga teritorijas attīstība.,” norādīja Rungainis.
Viņš ir pārliecināts, ka pašvaldību skaits nemainīsies līdz valsti nepiemeklēs krīze: “Ir maz ticams, ka līdz 2022. gadam būs tāda spēcīga krīze. Nākamajā Saeimā tā varbūtība jau ir gandrīz simtprocentīga. Tad, protams, atkal būs reāli nepieciešams savilkt jostu. Latvijā visa attīstība notiek vai nu caur katastrofu vai caur krīzi.”
Rungainis gan precizēja, ka šī krīze nebūs tik barga kā 2008. gadā. “Krīze ir ekonomiskā lejupslīde, izaugsmes tempu samazināšanās līdz nullei un kļūšana par negatīvu. Tā nebūs 2008. gada krīze, bet gan tas, ka uz dažiem ceturkšņiem vismaz stabili nokritīsies ekonomiskā izaugsme mīnusā, sāks pieaugt bezdarbs, samazināsies budžeta ienākumi, nāksies to mēģināt kaut kādā veidā finansēt, iespējams paaugstināt PVN. Tas droši vien notiks laika posmā 2021.-2022. vai 2023.-2024,” prognozēja investīciju baņķieris.
