Teātra dienas balvas pasniegs aktieriem Maijai Doveikai un Jurim Žagaram
Latvijas Nacionālā teātra aktrise Maija Doveika un Dailes teātra aktieris Juris Žagars.
Kultūra
2016. gada 17. marts, 20:02

Teātra dienas balvas pasniegs aktieriem Maijai Doveikai un Jurim Žagaram

Kasjauns.lv

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 30.martā norisināsies Teātra dienas balvu pasniegšanas ceremonija, kurā Lilitas Bērziņas balvu saņems Latvijas Nacionālā teātra aktrise Maija Doveika un Harija Liepiņa balvu - Dailes teātra aktieris Juris Žagars, informē Latvijas Teātra darbinieku savienība.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Helēnas Tangijevas Birznieces balvu svinīgajā ceremonijā saņems klasiskās un vēsturiskās dejas pedagoģe Palmīra Dzērve (Ziediņa). Pēc vairāku gadu pārtraukuma atjaunota arī aktiera, režisora, pedagoga un skatuves mākslas teorētiķa Jēkaba Dubura balva, kura tiks piešķirta skatuves runas un aktieru meistarības pedagoģei Ainai Matīsai.

Doveika pērn spēlēja Antigoni Elmāra Seņkova tāda paša nosaukuma izrādē, kam tika piešķirta Spēlmaņu nakts "Grandprix" balva, kā arī divas lomas Raiņa darbu inscenējumos - Aspaziju "Raiņa sapņos" Kirila Serebreņņikova režijā un Laimdotu "Ugunī un naktī" Viestura Kairiša režijā. Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis norādījis, ka Antigones lomā Doveika nospēlē daudz vairāk nekā tikai jaunu meiteni, citu nesaprasto valdnieka meitu, kas ietiepīgi mēģina realizēt savu nolūku ar godu apglabāt brāli.

Savukārt Aspazijas lomā "Raiņa sapņos" Doveika, viņaprāt, apvieno sevī gan "deminutīvos runājošo romantisko būtni, gan zobgalīgo un garīgi spēcīgo jauno sievieti". "Ugunī un naktī" Laimdotas lomā aktrise, pēc Rubeņa domām, bez sentimenta un ar krietnu pašironijas devu nospēlē tādu aicinātāju uz mieru un labklājību, kuras dēļ Lāčplēsis zaudē Melnajam bruņiniekam. "Vienlaikus viņa šādam lomas traktējumam atradusi arī spēcīgu un emocionāli satriecošu pamatojumu – viedā Burtniekpils gudrību zinātāja Nāves salā izgājusi cauri tādām šausmām, kas salauž viņu ne tikai kā indivīdu, bet labāko tautas daļu," norādīja Nacionālā teātra direktors.

Dailes teātra direktors Andris Vītols par Žagaru stāstījis, ka šis ir aktieris, kurš vienmēr ir bijis klātesošs Dailes teātra vadošo aktieru izlasē, vairākkārt saņēmis kinobalvu "Lielais Kristaps", kā arī "Spēlmaņu nakts" balvu kā gada labākais aktieris. Vītols uzskata, ka par spīti tam tieši pēdējos gados Žagara aktiera talants ir uzmirdzējis jaunā kvalitātē, apliecinot viņa profesionālo briedumu.

"Šobrīd Juris Žagars ir viens no visnodarbinātākajiem teātra aktieriem. Pēdējās sezonās aktieris nospēlējis vairākas nozīmīgas lomas - savā fantāziju un iedomu pasaulē dzīvojošo, ļoti jūtīgi atveidoto Renē Galimāru izrādē "M.Butterfly", daudzo kompleksu mākto apsēstā pusaudža tēvu Frenku Strengu drāmā "Equus", ironisko, refleksējošo Benu emigrantu hronikā "Izraidītie", kaprīzi bērnišķīgo, apburoši egoistisko zinātnieku Pāvelu Fjodoroviču Protasovu M.Gorkija "Saules bērnos", lādzīgo "lauku puisi" Džeku izrādē "Slazdā". Par visām šīm lomām aktieris bija nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kā gada aktieris," stāstīja Dailes teātra direktors. Viņš piemetināja, ka Žagaru un viņa aktierisko potenciālu allaž pamana un izmanto tieši Dailes teātrī strādājošie ārzemju viesrežisori.

Dzērve, pēc Maskavas Lielā teātra Horeogrāfijas skolas pabeigšanas, no 1949. līdz 1976.gadam strādājusi Rīgas Operas un baleta teātrī kā baleta māksliniece un paralēli arī kā baleta trupas pedagogs. No 1953.gada viņa strādājusi Rīgas Horeogrāfijas skolā par klasiskās un vēsturiskās dejas pasniedzēju, bet no 1977.gada līdz 2004.gadam - par skolas teātra prakses vadītāju - repetitoru.

recent icon

Jaunākās

popular icon

Populārākās

"2016.gada 16.martā Dzērve nosvinēja savu 85. dzimšanas dienu. Viss mūžs veltīts mūzikai un dejai, lai veidotu no Latvijas māla vai Grieķijas marmora saulē dedzinātas, mūžam lielas vērtības - cilvēku, kurš dejo mūzikas izplatījuma skaņās, ar sirdi sadzirdot tuvāko," savu kolēģi un autoritāti raksturo baleta māksliniece un horeogrāfe Sarma Rozenberga. Viņa stāstīja, ka Dzērve mācījusi deju Vācijas dejas augstskolā "Palucca Schule Dresden" kā klasiskās dejas pedagogs, vadījusi meistarklases Meksikā un Somijā. Viņas audzēkņi bijuši Mihails Barišņikovs, Aleksandrs Godunovs un citi.

"Režisore, pedagoģe un Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Aina Matīsa gandrīz piecdesmit gadus pašaizliedzīgi un metodiski strādā profesionālo aktieru apmācībā un ir radījusi savu metodi un veidu, kas būtiska stiprina aktieru profesiju," par Dubura balvas saņēmēju stāstījis Eduarda Smiļģa teātra muzeja direktors Jānis Siliņš. Viņš norādījis, ka Matīsa strādājusi režijā no 1964.gada, bet lielākais viņas ieguldījums teātrī ir skatuves mākslas pedagoģijā. Matīsas audzēkņi ir gan Elīna Vāne, Māra Mennika, Kārlis Neimanis Valmieras teātrī, gan Intars Rešetins, Lauris Dzelzītis, Kristīne Nevarauska, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Dainis Grūbe, Ērika Eglija un daudzi citi Dailes teātrī, Jānis Vimba, Uldis Siliņš, Raimonds Celms, Agnese Cīrule un citi Nacionālajā teātrī.

27.martā tiks atzīmēta Dubura 150. dzimšanas dienu, kam par godu tiks atjaunots viņa vārdā nosauktais apbalvojums ko piešķir par izciliem sasniegumiem skatuves mākslas pedagoģijā un skatuves mākslas teorijas attīstībā. Šī balva tika iedibināta 1966.gadā. Dubura lielākie nopelni saistīti ar latviešu profesionālās teātra izglītības modeļa izveidošanu, kopā ar Zeltmati (Ernestu Kārkliņu), 1909.gadā dibinot Latvju dramatiskos kursus, un ar skatuves mākslas, skatuves runas teorijas un praktisko vingrinājumu sistēmas izveidi. Iepriekšējā balva 1993.gadā tika piešķirta režisoram un pedagogam Pēterim Krilovam.

Laureātus 30.martā plkst.14 sveiks iepriekšējo gadu balvu laureāti, draugi un kolēģi. Laureātiem tiks pasniegtas mākslinieka Māra Šustiņa veidotas goda zīmes – ordeņi.

BNS / Foto: Ieva Lūka, Edijs Pālens/LETA