Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu valstij visvairāk veicina daba
Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu valstij visvairāk veicina daba, liecina pētījumu un konsultāciju kompānijas "Kantar TNS" veiktā aptauja.
Gandrīz visi aptaujātie jeb 95% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem vērtību pētījumā atzīmējuši, ka tieši Latvijas daba ir tā, kas veicina viņu pozitīvo attieksmi pret Latviju un rada viņos piederības sajūtu valstij. Aptaujā vienlaikus secināts, ka absolūtais vairākums jeb aptuveni 90% aptaujāto atzīst, ka Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums, valsts novadi, tīrā, labiekārtotā vide, kā arī bērnības vai jaunības atmiņas ir tie aspekti, kas viņiem ir svarīgi un ko viņi pozitīvi vērtē kā piederības sajūtas Latvijai veicinātājus.
Iedzīvotāju vērtību pētījuma dati atklāj, ka neatkarīgi no aptaujāto vecuma vai tautības, izglītības vai dzīvesvietas, viņi visi vienlīdz pozitīvi vērtē Latvijas dabas, kultūras mantojuma, novadu, vides un savu bērnības vai jaunības atmiņu lomu savas piederības sajūtas valstij stiprināšanā.
"Augsta piederības sajūta un pieķeršanās Latvijai kā savai dzīves vietai jeb dzimtajai zemei vienlīdz stipri izpaužas kā latviešu, tā arī cittautiešu vidū. Līdzīgi kā latviešu vidū vērojami augsti piederības Latvijai rādītāji, arī cittautieši jūtas piederīgi mūsu valstij un augstu novērtē ar Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, Latvijas dabu, tradīcijām un mūsu cilvēku panākumiem saistītos notikumus. Pat ja cittautieši rezervētāk nekā latvieši pauž šīs izjūtas, tomēr arī viņu vidū vērojam augstu piederības sajūtu Latvijas vērtībām un Latvijai kā savām mājām," skaidroja "Kantar TNS" eksperte Inta Priedola.
Viņa uzsvēra, ka vienlaikus nedaudz atšķirīgais ir tas, kā latvieši un cittautieši vērtē Latvijas valstisko sistēmu un to, ko sagaida no valsts kopumā. Latvieši Latviju kā valsti biežāk uztver kā savas vēsturiskās mājas, kā draudzīgu un mierīgu dzīvesvietu, kamēr cittautieši pozitīvi novērtē un lepojas ar Latvijas eiropeiskajām vērtībām un to, ka Latvija ir laba valsts gan savai personīgajai, gan valsts līmeņa izaugsmei, norādīja Priedola, piebilstot, ka kopumā var secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir daudz līdzīgāki, nekā dažkārt pieņemts domāt.
Aptauja tika veikta 2017.gada decembrī, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 809 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
