Stāsts par to, kā klusa diena Mežciemā izvērtās negaidīti traģiska un cilvēkiem palīgā steidzās īsti varoņi
Pareizticīgo Lieldienu Klusā sestdiena namā Līduma ielā 8 Mežciemā izvērtās pavisam ne klusa – izcēlās ugunsgrēks, bojā gāja 43 gadus vecais Boriss. Mājas fasādes pusei ir apgrūtināta piekļūšana, tāpēc policisti, kuri arī piedalījās glābšanas darbos, izrādīja īstu varonību.
Kaimiņi stāsta, ka Borisa māte nomirusi, kad dēlam bija tikai četri gadi, par tēvu nekas nav zināms. Borisu izaudzināja tante un vecmāmiņa. Traģiskajā dienā tantes un viņas dzīvesbiedra mājās nebija, dzīvoklī atradās Boriss un viņa 96 gadus vecā vecmāmiņa, guloša slimniece.
Māja Mežciemā, kur notika nelaime, un policisti - kuri neapjuka
Aizdegas no baznīcas svecēm
“Boriss dzīvoklī nekad nesmēķēja, gāja ārā. Todien viņš bija atnesis baznīcas sveces un tās aizdedzinājis. Tās acīmredzot arī bija ugunsgrēka iemesls,” stāsta kaimiņi.
Viņi Borisu raksturo kā labi audzinātu, klusu un pieklājīgu cilvēku: “Vienmēr sveicinājās, neatteica, ja kādam bija vajadzīga palīdzība. Ieejot mājā, pieturēja durvis un sievietes palaida pa priekšu. Jā, mīlēja iedzert, taču par hronisku dzērāju viņu nevarētu nosaukt, bija alus cienītājs.”
Degšanā sākās viesistabā. Ugunsdzēsējiem izdevās izglābt sirmgalvi, kuru atrada blakus istabā uz grīdas. Piedūmotā istabā grīdas līmenī saglabājas tīra gaisa kārtiņa, tā var izglābt dzīvību. Ugunsgrēks izcēlās trešajā stāvā 7. dzīvoklī, taču Borisu glābēji atrada piektajā stāvā kāpņu telpā – ja būtu skrējis lejā, izglābtos.
Vīrietis bija vēl dzīvs, taču saelpojies dūmus un kvēpus. Neatliekamās palīdzības mašīnā ārsti stundu cīnījās par viņa dzīvību, taču Boriss nomira.
Kaimiņi savāc naudu bērēm
Kāpņu telpas kaimiņi savāca naudu Borisa bērēm, šeit dzīvo izpalīdzīgi cilvēki. Kad Rīgas namu pārvaldnieks piedāvāja veikt kāpņu telpas remontu par 4000 eiro, iedzīvotāji saprata, ka tas ir nesamērīgi dārgi. Pagājušajā gadā no katra dzīvokļa savāca pa 25 eiro, nopirka krāsas un paši izremontēja savu kāpņu telpu. Ko darīt tagad? Sākot no trešā stāva, viss nokvēpis melns.
Cietušajā dzīvoklī saimniece vāc ārā sadegušo iedzīvi. Pirmā, caurstaigājamā, istaba ir pilnībā izdegusi, palikušas plikas betona sienas, grīdas vietā ogļu kārta. Uguns plosījusies arī virtuvē. Taču pārējās divas istabas palikušas neskartas. Aizkari, gultu pārvalki, grāmatas – viss ir saglabājies.
“Es vienmēr aizveru visas durvis,” stāsta saimniece. Arī logi bija aizvērti, nebija vilkmes, tāpēc uguns tālāk nav izplatījusies. Izrādās, ka telpas no uguns liesmām kādu laiku var pasargāt pat visvienkāršākās durvis.
Pirmie ierodas policisti
Ugunsgrēka vietā pirmā ieradās Valsts policijas ekipāža – patruļpolicijas bataljona 5. rotas kārtībnieki Edgars Suts un Aleksandrs Beinarovičs, praktikants, Valsts policijas koledžas kadets Ralfs Uškāns.
Stāsta Edgars Suts: “Mēs patrulējām Teikas iecirkņa teritorijā, kurā ietilpst arī Purvciems, Mežciems un Berģi. Kad pa rāciju saņēmām ziņu par ugunsgrēku, ieslēdzām bākuguni un braucām šurp. Redzējām, ka situācija ir nopietna, trešajā stāvā ar atklātu liesmu dega dzīvoklis. Paveicās, ka pie mājas satikām vīrieti, kuram bija durvju čips, viņš mūs ielaida kāpņu telpā.
Klauvējām pie visu dzīvokļu durvīm, saucām, lai cilvēki iet ārā. Pirmajā stāvā dzīvo invalīds ratiņkrēslā, viņu iznesām laukā ar visu ratiņkrēslu. Otrā stāva dzīvoklī bija vīrietis un sieviete krietni gados, viņi negribēja atstāt dzīvokli, mēs viņus izvedām laukā. Sadūmojums strauji palielinājās, no ceturtā un piektā stāva dzīvokļiem cilvēkus varēja izvest tikai ugunsdzēsēji, uzliekot viņiem gāzmaskas.”
Vai nav bail iet degošā ēkā? “Kad strādā, baiļu nav,” saka Aleksandrs Beinarovičs. “Vakarā pārdomāju notikušo – ko izdarīju pareizi, kur kļūdījos, ko varēja paveikt labāk. Tad arī saprotu, ar ko esmu riskējis.”
Ģimene glābjas uz lodžijas
Šai mājai visas lodžijas iziet uz Līduma ielas pusi. No šīs puses ugunsdzēsības tehnika nevar piebraukt, jo traucē koki un lieli krūmi. Kāpņu telpas malējiem dzīvokļiem logi iziet uz abām pusēm, bet vidējo dzīvokļu logi – tikai uz Līduma ielas pusi, un to iemītnieki ugunsgrēka laikā ir pilnībā iesprostoti.
Jauns vīrietis no ceturtā stāva vidējā dzīvokļa atceras traģiskos notikumus: “Mājās bijām visa ģimene, es ar sievu un sešgadīgo dēlu. Pamanījām, ka pa durvju apakšu sūcas dūmi. Mūsu kāpņu telpā jau agrāk bija dedzis dzīvoklis, tāpēc zināju, kā jārīkojas. Ātri saģērbāmies, paņēmām naudu un pases. Gribējām iet ārā, taču kāpņu telpā bija melni dūmi, neko nevarēja redzēt. Sapratām, ka pašu spēkiem ārā neizkļūsim. Izgājām uz lodžijas, lai gaidītu palīdzību. Pretī atrodas vienstāva privātmāja, tās saimnieki pastāstīja, ka mūsu mājas otrā pusē, trešajā stāvā deg dzīvoklis.”
Bērnu no ceturtā stāva nones policists
Šajā situācijā neapjuka Teikas iecirkņa kriminālpolicijas nodaļas inspektors Maksims Jevdokimovs: “Pa rāciju dzirdējām, ko teica patruļpolicijas ekipāža, un kopā ar pārinieku braucām uz ugunsgrēka vietu. No svara bija katra minūte, lēmumus vajadzēja pieņemt ātri. Redzēju, ka mājas otrā pusē ceturtajā un piektajā stāvā uz lodžijām stāv cilvēki un gaida palīdzību. No ugunsdzēsējiem paņēmu saliekamās alumīnija kāpnes.”
Kolēģi turēja kāpnes, Maksims uzkāpa ceturtajā stāvā un pirmo glāba bērnu. Zēna tēvs augšā turēja kāpnes, lai tās nešūpotos. “Puika apķērās man ap kaklu, es ar vienu roku viņu turēju, ar otru roku pieturējos pie kāpnēm un nokāpu lejā. Puika nebija nobijies, nekliedza un neraudāja, ļoti labs puika. Tad atkal uzkāpu uz ceturto stāvu. Jaunajai sievietei palīdzēju pārkāpt pāri lodžijas malai, pieturēju kāpnes. Viņa uzmanīgi nokāpa. Trešais nokāpa jaunais vīrietis.”
Kad šī ģimene bija izglābta, Maksims pievērsās kaimiņu dzīvoklim: “Biju redzējis, ka uz blakus lodžijas stāv pusmūža sieviete ar mazu sunīti. Pārkāpu uz šo lodžiju, iegāju dzīvoklī. Sievietes tur vairs nebija, viņu ārā bija izveduši ugunsdzēsēji, uzliekot gāzmasku. Pārliecinājos, ka šajā dzīvoklī neviena nav, un kāpu lejā.”
Akadēmijas pieredze
Ko darīt, ja sešgadīga puikas vietā nāktos evakuēt, piemēram, 120 kilogramu smagu pensionāri ar ierobežotām kustību spējām?
“Protams, pieaugušu cilvēku pa pieslietām kāpnēm lejā nonest nav iespējams. Ja rastos tāda situācija, es kopā ar viņu atrastos uz lodžijas, pieskatītu, lai cilvēks labi justos, neizdara kādas muļķības (nelec lejā, neskrien ugunī), lai viņam pietiktu gaisa, ko elpot. Un gaidītu ugunsdzēsējus,” Jevdokimovs izklāsta rīcības plānu.
“Pēc tam kad bērni ir izvesti no degošām telpām, viņi vienmēr nonāk slimnīcā ar elpošanas problēmām, jo ir saelpojušies kodīgos dūmus,” skaidro policists. Tāpēc viņš nolēma puiku nonest lejā pa pieslietajām kāpnēm.
Kāpnēm galā nav nekādu āķu, kas tās fiksētu. Viens ir uzkāpt uz šķūnīša jumta, bet kāpt uz ceturto stāvu ir daudz bailīgāk. Lai no ceturtā stāva nonestu bērnu, vajadzīga ļoti laba fiziskā sagatavotība.
Maksims ir beidzis Policijas akadēmiju, kura tagad diemžēl ir likvidēta. “Tā deva ļoti labu izglītību. Policijas akadēmijai bija prestižs, konkurss bija 3–4 cilvēki uz vienu vietu, iestājoties vajadzēja izpildīt fiziskās sagatavotības normatīvus. Pirmā kursa studenti dzīvoja kazarmās, tas deva rūdījumu un pieredzi. Mācību laikā mūs aizveda pie ugunsdzēsējiem, izstāstīja, kā jāglābj cilvēki. Akadēmijā mūs arī iemācīja sniegt pirmo medicīnisko palīdzību,” viņš stāsta.
Ar gāzmasku vai pacēlāja grozā
Piektā stāva dzīvoklī atradās Tatjana ar vīru. Viņa atceras: “Kāpnes līdz piektajam stāvam nesniedzās. Mūs no dzīvokļa izveda ugunsdzēsēji, uzliekot mums gāzmaskas. Man ir astma, pāris dienas nācās ārstēties slimnīcā. Saelpojāmies arī tvana gāzi, kura ir bez krāsas un smaržas, sāpēja galva.”
Tikmēr cilvēkus no dzīvokļiem kāpņu telpas tālākajā pusē liesmas neapdraudēja. Arī ugunsdzēsēju mašīna varēja piebraukt, un evakuācija notika ātri un bez sarežģījumiem.
Stāsta jauna sieviete: “Manu meitu ugunsdzēsēji evakuēja pa logu, izmantojot pacēlāja grozu. Mana mamma pati nevar pārvietoties, tāpēc nolēmu dzīvoklī palikt kopā ar viņu. Ārdurvju spraugu aizsedzu ar mitru lupatu, lai dūmi netiek dzīvoklī. Liesmas mūs neapdraudēja, taču ugunsdzēsēji ik pa laikam grozā pacēlās līdz mūsu dzīvoklim un apjautājās, kā jūtamies.”
Citā dzīvoklī svinēja divgadīga bērniņa dzimšanas dienu. Bija daudz ciemiņu, radinieki ar bērniem. Visus evakuēja pa logu, izmantojot pacēlāja grozu.
Pie mājas brīvi nepiebraukt
Mājai ir astoņas kāpņu telpas, katrā pa 15 dzīvokļiem, kopā 120 dzīvokļi. Visas lodžijas iziet uz Līduma ielas pusi. Būtiski, ka 40 dzīvokļiem logi iziet tikai uz Līduma ielas pusi! Apejot apkārt mājai, pārliecinājāmies, ka no šīs puses piebraukšana tikpat kā nav iespējama, jo priekšā aizbūvēta jaunā projekta piecstāvu ēka Līduma ielā 6a.
Var piebraukt gar privātmāju Līduma ielā 6 un pēc tam pa zaļo zonu, taču tikai pēdējās kāpņu telpas rajonā, jo tālāk ceļu aizšķērso koki un lieli krūmi.
No otra sāna ir šaura sprauga starp šo namu un piecstāvu māju Mežciema ielā 26. Rīgas dome pagalmam uzlikusi jaunu bruģi, taču nav ierīkota uzbrauktuve. Ja arī ugunsdzēsēju mašīna uzrāpsies uz apmales, necik tālu tā netiks, jo ceļu aizšķērso liels jasmīnu krūms.
Starp māju Līduma ielā 6a un privātmāju Līduma ielā 6 ir četrus metrus plata josla ar gājēju celiņu. Formāli normatīvi ir ievēroti, taču ugunsdzēsēju mašīna pa šo zemes strēmeli nepiebrauks, jo tikai 2,5 metru platumā ir līdzena virsma, bet pusotru metru platumu aizņem stāva, slīpa nogāze.
Uz "Likuma un Taisnības" uzdoto jautājumu saņēmām atbildi no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas.
12. aprīlī, apsekojot ugunsdzēsības un glābšanas tehnikas piebrauktuves daudzdzīvokļu mājā Līduma ielā 8, konstatēts, ka iespējams piebraukt no divām pusēm – no pagalma jeb Celmu ielas puses, ja ceļi netiek aizšķērsoti ar citiem transportlīdzekļiem, un no ziemeļu jeb Malienas ielas puses, kur atrodas mājas gala siena bez logiem. No ēkas otras puses piebraukt nav iespējams, tur atrodas zaļā zona, apstādīta ar kokiem.
Atbilstoši būvnormatīviem ugunsdzēsības tehnikas piebraukšanai ir nepieciešama vismaz 3,5 metrus plata josla, kas atrodas piecu metru attālumā no mājas sienas.
Rīgas namu pārvaldnieka komunikācijas projektu vadītāja Laura Vaļuma atbild, ka uzņēmums iesaistījis Juglas iecirkņa darbiniekus, lūdzot rakstīt iesniegumu būvvaldei ar pamatojumu un fotogrāfijām par koku un krūmu likvidāciju vai pārstādīšanu, kas traucē ugunsdzēsēju brigādei piebraukt šajā adresē. Rīgas namu pārvaldnieks lūgs būvvaldi izskatīt iespēju likvidēt pusotru metru plato stāvo nogāzi, kas traucē piebraukšanu.
Zīmīgi, ka šajā namā tas ir jau trešais ugunsgrēks un trešais upuris.
2011. gada 17. marta rītā dega dzīvoklis pirmajā stāvā. Saimnieks laikus pamodās un izskrēja ārā, bet apmēram 70 gadus vecs vīrietis un 68 gadus veca sieviete, kuri gulēja otrā istabā, gāja bojā. Istabas griesti bija rotāti ar plastmasas dekoriem, tie degot radīja daudz indīgu dūmu. Toreiz ugunsdzēsēji evakuēja deviņus cilvēkus, divi bērni saindējās ar dūmiem. Apmēram pirms septiņiem gadiem dega cits dzīvoklis, par laimi, bez upuriem.
