Viesodamies Maskavā, nežēlastībā kritis vēsturnieks Antonijs Zunda
Latvijas - Krievijas vēsturnieku komisijas biedri ir sašķēlušies, ko izraisījusi Latvijas vēsturnieku komisijas vadītāja Antonija Zundas viesošanās Maskavā, kas no atsevišķu vēsturnieku puses uztverta kā mēģinājums atjaunot sadarbību ar Krieviju, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Latvijas - Krievijas vēsturnieku komisija pārtrauca darbu pēc tam, kad notika Krimas aneksija. Lai arī Latvijas un Eiropas attieksmē pret Krieviju un tās rīcību Ukrainā šo divu gadu laikā nekas īpaši nav mainījies, vēsturnieku starpā Rīgā radies saspīlējums, jo Zunda bez kolēģu ziņas apmeklējis Maskavu, ko Krievijas vēsturnieki uztvēruši par komisijas darba atjaunošanu.
Arhīvos Maskavā esot palikuši tūkstošiem dokumentu kopiju, ko bija atraduši Latvijas vēsturnieki, taču pēc Latvijas puses paziņojuma par komisijas darba apturēšanu Krievijas puse tos atdot vairs negribēja.
2015.gada rudenī Krievijas medijos parādījās ziņas, ka Latvija esot gatava atjaunot vēsturnieku komisijas darbu. Vēsturniekiem Rīgā tas esot bijis liels pārsteigums. Komisijas vadītājs Zunda tad sasaucis ārkārtas sanāksmi un informējis, ka bijis Maskavā un ticies ar Krievijas komisijas vadītāju Aleksandru Čubarjanu, ar kuru runājis par iespēju saņemt sakopētos dokumentus.
"Viņš man zvanīja kāda 5-6 reizes no 2015.gada jūnija līdz oktobrim. Runa bija par to, ka es braukšu, ja viņi apsola, ka šīs dokumentu kopijas, ko esam pasūtījuši, viņi iedos. Viņš apsolīja, ka viņš to izdarīs. Pēc nolikuma man nav jāinformē komisijas locekļi, ka gribu tikties ar otras puses komisijas vadītāju un pārrunāt kaut kādus jautājumus," notikumus atstāstījis Zunda.
Zunda tagad priecājas, ka dokumentus Krievija atsūtījusi, taču viņa viesošanās Maskavā vēsturnieku starpā izraisījusi šķelšanos, jo vēsturnieki Valters Ščerbinskis un Rudīte Vīksne no komisijas aizgājuši. "Tā ir pilnīgi nepareiza rīcība, bet katrā ziņā profesors ir liels cilvēks un rīkojas, kā viņš uzskata par vajadzīgu," izteicies Ščerbinskis.
Nemierā ar vadītāja darba stilu esot arī palikušie vēsturnieki. Ainārs Lerhis uzskata, ka starptautiskās sankcijas ir atstājušas iespaidu uz Krieviju un tāpēc politiķi Maskavā ar dažādiem viltīgiem gājieniem cenšas atrast veidus, kā sašķelt Eiropas vienotību.
No Krievijas arhīviem atsūtīto dokumentu pētīšana uzticēta Kara muzeja direktora vietniekam Jurim Ciganovam. Akadēmiskajā vidē pieņemts šādus starptautiskus pētījumus sagatavot abām iesaistītajām pusēm vienojoties. Arī komisijas nolikumā teikts, ka materiālus var publicēt tikai pēc saskaņošanas ar Krieviju. Tāpēc četru aizgājušo vēsturnieku vietā komisijas vadītājs izraudzījies jaunus un nolēmis darbu turpināt.
Valsts prezidenta kancelejas pārstāvis un vēsturnieku komisijas sekretārs Valdis Kuzmins pastāstījis, ka nesen notikusi komisijas sēde, kurā tika apstiprināti jaunie komisijas locekļi un Zunda parakstījis vēstuli Čubarjanam, kurā viņš aicina Krievijas kolēģus, darba grupas pārstāvjus, lai viņi ierodas Rīgā apspriest jautājumu par darbu pabeigšanu pie dokumentu krājuma.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs (V) atzīmējis, ka komisijas darba organizēšana esot tikai un vienīgi vēsturnieku pašu izšķiršanās, tomēr viņš šaubās, vai šis ir īstais brīdis atjaunot komisijas darbu.
