Latviešu pētnieki Antarktīdā gūst jaunas atziņas par pingvīniem
Pusotru mēnesi ilgajā ekspedīcijā Antarktīdā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes polārpētniekiem izdevies paveikt vairāk, nekā sākotnēji iecerēts.
Latvijas ģeologu pirmajā ekspedīcijā uz ledus kontinentu piedalījās pasniedzēji un pētnieki Kristaps Lamsters, Māris Krievāns un Jānis Karušs. Viņi prombūtnē pavadīja 68 dienas. Lai nokļūtu turp, nepieciešama aptuveni nedēļa, mērojot 15 432 kilometrus.
Nekādi baltie un pūkainie
Pētnieki uzturējās Ukrainai piederošajā Vernadska stacijā. Gaisa temperatūra svārstījās no mīnus diviem līdz plus diviem grādiem, taču šķietami mazos mīnusus pavadīja spēcīgs un auksts vējš. “Laikapstākļi tur ir ļoti mainīgi, kas apgrūtināja pētījumu veikšanu. Pingvīni un citi Antarktīdas faunas pārstāvji pavadīja visus pētījumus. Priekšstats pa pingvīniem jau pirmajās dienās ļoti mainījās. Vasaras periodā tie nav tie baltie, pūkainie putni, kas staigā pa sniegu – pingvīns ir smirdīgs,” atzīst Lamsters.
Ātri izsūc spēkus
“Antarktīda ātri izsūc spēkus no pētniekiem. Mums bija princips, ka strādājam, kad labs laiks, un atpūšamies, kad slikts. Ņemot vērā, ka mums paveicās ar laikapstākļiem, izdarījām pat vairāk, nekā bijām gribējuši,” teic Karušs. Viens no izturības pārbaudījumiem bija braucieni ar laivu no polārstacijas uz Argentīnas arhipelāga salām, kur veikti pētījumi. “Pārvietošanās ar laivu bija viens no bīstamākajiem ekspedīcijas posmiem – vienā no tādām reizēm laiva bija piesmēlusies gandrīz pilna ar ūdeni,” stāsta Lamsters, piebilstot, ka tas radījis nopietnu bīstamību nokļūšanai krastā.
Vēl ir daudz neizpētītā
Izmantojot bezpilota lidaparātu, uztaisītas 11 035 aerofotogrāfijas, kas aptver astoņas salas. Jaunākā apvidus karte datējama ar pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, un polārpētnieki, izmantojot aerofoto, mēģinās atjaunināt vismaz daļu no kartes.
Latviešu ģeologi pirms ceļojuma uz Antarktīdu piedalās īpašā fotosesijā
Šī gada 11. februārī Latvijas ģeologi dosies ekspedīcijā uz Antarktīdu, lai veiktu ledāju pētījumus un turpinātu attīstīt polāro pētījumu jomu ...
Ievākti vairāk nekā 90 kilogrami ledus, 20 kilogrami augsnes, 1,5 kilogrami nogulumu paraugu. Tiek analizētas kvarca graudu struktūras, lai saprastu, kādi laikapstākļi valdīja Argentīnas pussalā senā pagātnē. Veikti ģeofizikālie pētījumi, lai veidotu ledāju trīsdimensiju attēlus.
Paraugu analīze arī ļaus noteikt, vai izdevies uziet kādu līdz šim neatklātu organismu, kam Karuša ieskatā “pastāv liela iespēja”. Pirmo pētījumu rezultāti varētu būt gaidāmi ne agrāk kā pēc gada.
“Tas ir liels mīts, ka Antarktīdā daudz ir izpētīts. Realitāte ir, ka Antarktīda ir neizpētīta, tur jauni atklājumi ir uz katra stūra. Latvijas zinātniekiem ir svarīgi šādos pētījumos iesaistīties, jo tie ir globāli nozīmīgi,” uzsver Karušs. Kopējās ekspedīcijas izmaksas bija nepilni 30 000 eiro.
