Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja: "Lietu izskatīšanas ātrums nevar būt pašmērķis"
Puse no pērn kasācijas instancē izskatītajām lietām bija nolēmumi, kas taisīti finanšu krīzes noslēguma posmā 2013.-2014.gadā, un tās ir sekas milzīgajam lietu pieplūdumam, kas finanšu krīzes iespaidā bija novērojams tiesās. To, komentējot 19.aprīļa diskusiju par tiesu varas izaicinājumiem, sacīja Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone.
"Lietu izskatīšanas ātrums nevar būt pašmērķis, jo efektīvs tiesas darbs ir kvalitatīvs tiesas darbs," uzsvēra Vilsone, vienlaicīgi norādot, ka gan šobrīd, gan nākotnē uzdevums ir pievērst pastiprinātu uzmanību tiesu darba kvalitātei.
Apgabaltiesas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka jau patlaban var redzēt uzlabojumus pirmās instances tiesu darbā, kā arī pauda cerību, ka ar laiku šos uzlabojumus ieraudzīs un novērtēs sabiedrība.
Vilsone arī norādīja, ka pērn Rīgas apgabaltiesā tika pabeigta 1003 krimināllietu izskatīšana, no kurām 182 tika pārsūdzētas kasācijas kārtībā un no tiem 22 tika kasācijas kārtībā atcelti.
Jau vēstīts, ka 19.aprīlī notikušajā diskusijā Latvijas Universitātes profesors Kalvis Torgāns atzina, ka vidējie lietu izskatīšanas termiņi uzlabojas. Vienlaikus Torgāns vērsa uzmanību, ka sarežģīto lietu izskatīšana nereti ievelkas un sabiedrībai nav pārliecības, ka arī šajās lietās tiks panākts taisnīgs risinājums.
Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka "nokavēta taisnība bieži vien ir tā pati netaisnība", norādot uz vienu no problēmām Latvijas tiesu sistēmā. Vējonis aicināja domāt to, cik daudz sabiedrība maksā par tiesu sistēmas smagnējumu, paviršībām un kļūdām. "Efektīvu un ātru tiesas aizsardzību sagaida ikviens mūsu valsts iedzīvotājs un sabiedrība kopumā. Tas ir svarīgi gan uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijā, gan ārvalstu investīciju piesaistei," teica Valsts prezidents.
