Cik daudzdzīvokļu māju renovācijai vēl pietiks Eiropas naudas?

“Latvijā šobrīd ir renovētas apmēram 760 mājas. Process sākās ap 2000. gadu – tas bija laiks, kad nebija nekāda atbalsta no valsts un Eiropas Savienības,” teic Latvijas attīstības finanšu institūcijas Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš. 2009. gadā parādījās pirmā grantu programma.

Kārtība jāievēro

Salmiņa vadītajam departamentam ir divas daļas. Vienā strādā būvinženieri, kuri pārbauda tehnisko dokumentāciju, izvērtē energoauditoru un arhitektu darbu. Ir speciālisti, kuri dodas apsekot, vai būvnieki visu ievēro.

“Eiropas naudai līdzi nāk formalitātes, kuras ir jāizpilda. Organizējam seminārus, mācām, kā savākt dokumentus, kā iesniegt, ko iesniegt. To nevienā skolā neiemāca, bet valstij ir likumdošana, kura nosaka, kam jābūt, lai iedzīvotāji kopīgi pieņemtu lēmumu. Ir jābūt kopsapulces protokolam. Ir uzstādījumi no Eiropas naudas devējiem, un kārtība ir jāievēro,” skaidro Salmiņš. Lai uzraudzība nepārietu pārspīlētā birokrātijā, mēģinot atrast vidusceļu.

Pirmie darīja par savu naudu

Vienas no pirmajām mājām, kuras atjaunotas vēl par iedzīvotāju līdzekļiem, ir Rīgā, Kurzemes prospektā 14 un Bebru ielā 4.  “Tie vēl bija laiki, kad atbalsta instrumenta nebija. Iedzīvotāji vienkārši saprata, ka nav citu variantu – jumts tek, radiatori nesilda. 2008.–2013. gadā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sāka administrēt pirmo šāda veida fondu – līdzīgu kā šobrīd Altum, bet ar mazliet citu struktūru,” atgādina Salmiņš.

Tolaik ar Eiropas atbalstu nosiltinātas 740 mājas, bet 20 ēkās iedzīvotāji renovāciju veikuši par saviem līdzekļiem. Tagad ir otrais periods, kad visus plānošanas darbus veic Altum – attīstības finanšu institūcija, piederoša valstij, kuras akcionāri ir  Ekonomikas, Zemkopības un Finanšu ministrija.

“Iedzīvotājiem pilnībā atjaunot māju par saviem līdzekļiem ir pārāk dārgi, un atmaksa, visticamāk, stiepjas daudzus desmitus gadu, kas nav izdevīgi. Šajā gadījumā tikai 50% ir jāaizņemas. Ja Eiropas dāvinājuma nebūtu, tad no bankas jāaizņemas pilna summa. Bet kā atdot?” vaicā Salmiņš.

Izmaksas vienam namam ir no 100 000 līdz pat  miljonam eiro. Nav lētāk vai dārgāk – ir, kā paši iedzīvotāji vēlas. Primāri ir vēlme siltināt, tad jumta remonts vai nomaiņa, inženierkomunikāciju, radiatoru, logu un durvju nomaiņa.

Grūts, bet nozīmīgs lēmums

“Namu vecākajiem jārod iedzīvotāju ieinteresētība un jāatrod kopīga valoda ar visiem. Tas ir precīzs lēmums, kuru nereti ir diezgan grūti pieņemt, bet tas ir nozīmīgs. Un tas ir kredīts, kuru, saprotams, var nebūt viegli pieņemt. Bet svarīgs ir faktors, ka kredītu ņem dzīvokļu īpašnieku biedrība, ne iedzīvotāji, un arī savs dzīvoklis nav jāieķīlā,” skaidro Salmiņš. Bieži sastopamo neieinteresētību viņš saista ar informācijas trūkumu –ko nezinām, no tā baidāmies.

“Pirms renovācijas daudzi ir pret, bet pēc tam atzīst, ka tas bijis viens no labākajiem lēmumiem viņu mūžā. Vienmēr gan jārēķinās – būs kāds neapmierinātais, jo lielā mājā mīt vismaz piecdesmit ģimeņu. Cits priecājas par renovāciju, dažs nomākts par savām ikdienas lietām,” dzīves situāciju ieskicē departamenta vadītājs.

Priekšgalā Liepāja un Valmiera

Visvairāk atjaunoto namu ir Liepājā un Valmierā, pat veseli kvartāli. Liepājas plānos siltināt Karostas mājas – šis rajons līdz šim bijis bēdīgā stāvoklī. Arī Cēsis ir ļoti aktīvas, mazpilsētas ir aktīvas, piemēram, Aizpute, Rūjiena. Salmiņš neslēpj, ka pats ir no Rūjienas un viņa māte tagad dzīvo renovētā mājā.

Rīgā ir tikai ap 50 renovētu māju, taču šobrīd rīdzinieki esot aktīvi, un ar Rīgas namu pārvaldnieka starpniecību iesniegti apmēram 30 projekti. “Latvijā gan vēl ir ļoti daudz māju, kuras jāatjauno – apmēram 20 000. Ar Altum apsaimniekotā fonda līdzekļiem pietiek tikai aptuveni tūkstotim māju. Gribētos ieteikt iedzīvotājiem, ka neviens cits, izņemot pašus, māju nesakārtos. Visas mūsu lietas – mašīnas, drēbes un citas – nolietojas, ir jāremontē, tāpat ir ar mājām,” uzsver Salmiņš.

Trešdaļa naudas jau apgūta

“Esošajā programmā no 2016. līdz 2022. gadam ir noslēgti līgumi par 10 miljoniem eiro. Ir iesniegti 310 projekti par 40 miljoniem eiro – viena trešdaļa ir jau apgūta. Nav vairs ko gaidīt. Aicinu negaidīt brīnumus, bet rīkoties jau tagad. Iespējams, ka rītdien vairs tādas iespējas nebūs un visu vajadzēs darīt par saviem līdzekļiem.”

Bankas procenti aizdevuma daļai ir atkarīgi no summas, likme svārstās no trim līdz pieciem procentiem. “Mums šobrīd noslēgts līgums ar četrām bankām, kur var ņemt aizdevumu – Citadele, Swedbank, SEB banka un Luminor.”

Visticamāk, kāda alternatīva būšot pieejama arī pēc 2022. gada, taču nav zināms, vai tas būs dāvinājums, kas šobrīd ir puse no izdevumiem. Ja mājas renovācija izmaksā 500 000 eiro, tad 250 tūkstošus vienkārši uzdāvina!

Zvaniet un rakstiet

“Mēs veicām izmaiņas programmā un šobrīd piedāvājam 50% no tehniskās dokumentācijas izmaksām. Pirms tam tas bija jādara par saviem līdzekļiem. Darām visu, lai iedzīvotājus motivētu. Tomēr skaidrs ir viens – visiem piešķirtās naudas nepietiks. Katru dienu aizvien jaunām mājām beidzas ekspluatācijas termiņš. Tādu māju ir ļoti daudz,” brīdina Salmiņš.

“Mēs tiekamies ar iedzīvotājiem, organizējam seminārus sadarbībā ar Ekonomikas ministrijas organizāciju Dzīvo siltāk! – popularizējam energoefektivitāti,” turpina Salmiņš. “Ja jums ir kāda problēma, droši varat zvanīt pa Altum konsultāciju tālruni 67774064 vai rakstīt kompetences.centrs@altum.lv. Strādājam ar namsaimniekiem, pārvaldniekiem, projektu vadītājiem.”

Melnā darba darītāju atalgo

Tiklīdz kādam nama iedzīvotājam ienāk prātā doma par renovāciju, vajag vērsties pie sava apsaimniekotāja, biedrības vadītāja vai mājas vecākā.

“Visas lielās lietas sākas no viena cilvēka, no idejas. Jāpārliecina iedzīvotāji, jāmāca, un tas ir liels darbs, kuru arī apmaksā,” uzsver Salmiņš. “Ja cilvēks vēlas to visu kārtot un viņam ir daudz brīvā laika, Altum paredz atalgojumu projektu vadītājam, kas ir programmas ietvaros. Summa – līdz 3% no izmaksām. No 300 000 eiro tie ir 9000 eiro. Kādam ir jābūt tam, kas izdara melno darbu.”

Ne tikai lētāks siltums

“Cilvēkam jau vajag piemēru. Ja nekad mūžā nav redzējis siltinātu māju, viņš arī netic uzlabojumiem. Kādi pekstiņi, parādiet man piemēru!” novērojis Salmiņš.

Visgrūtāk ir namu vecākajiem, jo viņi saskaras ar negācijām, nereti pretestību, un jāveic ļoti liels informatīvais darbs. “Man jāatzīst, ka pensionāri vispār nedomā par tādām lietām un lēš, ka dzīvos vēl tikai piecus gadus. Nevar arī pārmest, jo zināms, kāda dzīve Latvijā ir pensionāriem. Viņam ir pamats neticēt – vai tiešām pēc nosiltināšanas es maksāšu mazāk? Bet Latvijā ir ļoti daudz labu piemēru,” teic Salmiņš.

Renovācija nav tikai lētāks siltums, tā ir arī laimīga dzīve, bērni aug sakoptā vidē, skaistā mājā – veidojas sajūta, ka viņi arī grib dzīvē ko skaistu un labu.

“Mums ir mājaslapa altum.lv, kur aplūkojami labāko dokumentāciju paraugi, tehniskie paraugi, ir informācija, ko darīt, kur vērsties pēc palīdzības,” piebilst speciālists.