Latvijas teātri paši sāk ciest no tā, ka uzlikuši augstas cenas savai mākslai - zāles nevar aizpildīt

Par problēmu, kuru akcentē daudzi jo daudzi teātra cienītāji un arī paši jomā strādājošie, vēsta telekanāls LNT. Proti, Latvijas teātros kļūst arvien grūtāk piepildīt skatītāju rindas, jo biļešu cenas jau ir sasniegušas griestus.

Biļešu kases pagājušajā nedēļā bijušas stāvgrūdām pilnas, jo "izmestas" lētās biļetes - tās ar atlaidēm. Teātri mīlošie latvieši tās arī grābuši kā it kā izdevīgo ķērienu. Taču ir nianse: paši teātri, iespējams, šīs cenas savai mākslai uzskrūvējuši, jo realitātē ir pat grūti piepildīt pilnu lielo zāli. 

Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis LNT Ziņu dienestam atzīst: problēma pastāv, jo principā visos teātros krītas skatītāju skaits. Viņaprāt, arī biļešu cenas ir sasniegušas savus griestus. Ja tā iet pāri 20, 25 un 30 eiro, es domāju, ka tāda cena priekš Latvijas skatītāja ir virsotne, pauda Rubenis.

Dailē cits skaidrojums

Skatītāju samazinājumam Dailes teātrī tā direktoram Andrim Vītolam ir cits redzējums. Viņš zaudētajā skatītājā vaino plašo citu pasākumu piedāvājumu, kam tauta tērē naudu. Kaut vai tie paši Dziesmu un deju svētki esot "nosmēluši" teātra biļešu pircēju. "Ne jau cilvēku interese ir samazinājusies, bet ir ļoti daudz šo citu piedāvājumu," pauda Vītols.

Indra Roga runā par vienreizējiem pasākumiem

Savukārt Valmieras Drāmas teātra vadošā māksliniece Indra Roga notiekošo skaidro ar cilvēku vēlmi uz vienreizējiem pasākumiem izgāzt kaudzi naudas. Viņa norāda, ka to cilvēku skaits valstī, kas patērē kultūru, nemaz nav tik liels, lai mēs varētu atļauties izšķērdību.

Kritiķis: vārga sezona, un garderobisti skaita zāli pametušos

Atis Rozentāls norāda, ka arī iepriekš bijuši gadi, kad kāds centrāls kultūras pasākums "nosmēlis" skatītāju. Taču tas neesot stāsts par šo gadu, jo, viņaprāt, ar mākslas kvalitāti šobrīd nu pagalam nav labi. Teātros šī nav izdevusies sezona. "Izvēle šobrīd ir milzīga. Teātri nosaukumu skaita ziņā ir saražojuši ļoti daudz, bet, manuprāt, šobrīd ir apjukums tīri tematiski - ko tas skatītājs grib un ko tas teātris piedāvā," teic Rozentāls.

Viņaprāt, latviešu cilvēks ilgstoši gājis uz visu, ko viņam teātri piedāvā, bet nu sācis kurnēt par tur gūto. Esot pat pirmizrādes, kur jau sākumā prom aiziet simts cilvēku. "Skatītājs kļuvis izvēlīgs," saka kritiķis.

Dailes teātrī skatītāju iziešanu pēc pirmā cēliena kā traģēdiju neuztver. Direktors Vītols noteic, ka agrāk teātris bijis gludāks, smukāks, mierīgāks, bet tagad kļuvis spuraināks. Savu artavu nepatikas publiskošanā dod arī sociālie tīkli, jo kādreiz par netīkamu izrādi tikai mājās virtuvē paburkšķēja. "Es domāju, ar laiku sagaidīsim, ka cilvēki arī izrādes laikā ies prom. Citās valstīs tas nav tabu, pie mums tas ir šausmas, bet galvenais, lai viņi nāk uz nākamo izrādi," teic Vītols.

JRT aktieris Keišs:

"Reti kad ir tādi darbi, kas patīk pilnīgi visiem. Tādi mākslas darbi nav. Gaumes ir dažādas – vieni mūsu izrādes, procesu dievina, otri pēc pirmās daļas sašutuši iet prom," LNT ziņām teic Andris Keišs, aktieris elitārākajā Latvijas teātrī. Viņš atzīst, ka ir tā dēvētie "kases gabali" (kā "Latviešu mīlestība", piemēram) un ir caurmēra darbi. 

Vecie "jaunie" režisori

Kritiķis Rozentāls iezīmē vēl kādu niansi, proti, pirms kāda laika teātrī ienāca tā dēvētie jaunie režisori - Seņkovs, Nastavševs, Groza-Ķibere -, bet nu arī viņi vairs nespēj skatītāju pārsteigt. "Tās ir tādas radošas neveiksmes, bet mēs negribam viņus par to sist," teic Rozentāls. Vienlaikus Ojārs Rubenis uzskata, ka teātru kvalitāte Latvijā joprojām ir ļoti augstā līmenī - vismaz salīdzinot ar situāciju Eiropā. Dažu neveiksmju dēļ nav vērts necienīt režisorus un māksliniekus: "Mums ir izcilnieki, kuriem var būt labākas un var būt sliktākas izrādes, bet ir svarīgi, lai tās ir gaumes līmenī, un teātris šo gaumi var veicināt vai graut. Kad redzu, ka gaumes līmenis nav, sāku uztraukties," saka Rubenis.