Darba grupa ļaus Saeimai pašai lemt, kādā apjomā publiskot čekas maisus

Līdz ar to no "jumta likuma" jeb likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" tiktu izslēgts pašlaik noteiktais, ka valdība nosaka dokumentu publiskošanas apjomu.

Darba grupa arī aicinās likuma izmaiņas veikt atbilstoši VDK zinātniskās izpētes komisijas galaziņojuma rekomendācijām, kas gaidāmas līdz ar zinātniskās izpētes noslēgšanos 31.maijā.

Attiecībā uz darba grupai uzticēto likumprojektu, tās dalībnieki rekomendēs arī grozījumu projekta normas iestrādāt jau spēkā esošajā likumā. Minētais likumprojekts paredz Satversmes aizsardzības birojā (SAB) esošo bijušās VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam. Iepriekš izskanējis, ka likumprojekts tiek vērtēts kā juridiski pretrunīgs.

Līdz ar to Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un koalīcijai būs jāizšķiras, vai likumprojekta normas iestrādājamas pašlaik spēkā esošajā "jumta likumā", vai arī jāturpina strādāt pie šī paša grozījumu projekta pieņemšanas, skaidroja Jansons. Viņš norādīja, ka parlamenta Juridiskā biroja pārstāvji uzskatot, ka pašlaik iecerētās izmaiņas labāk noteikt "jumta likumā".

Politiķis uzsvēra, ka darba grupa nav atkāpusies no ieceres, ka attiecīgie dokumenti ir jānodod arhīvam, kā arī jāpublicē līdz 31.decembrim.

Viņš skaidroja, ka kaut gan bijušās VDK zinātniskās izpētes komisija tika aicināta laicīgi sniegt savu redzējumu, kāda daļa no dokumentiem jāpublisko, tomēr tā līdz šim nav to paveikusi. Par šo jautājumu pētnieku komisijā vēl notikšot balsojums, tā Jansonu esot informējis institūcijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Politiķis pats personīgi uzskata, ka "jumta likumā" ir jānosaka, ka tiek publiskoti bijušās VDK darbinieku un informatoru vārdi un uzvārdi. Viņš atzina, ka šis jautājums būs politiska izšķiršanās.

Vaicāts, vai, ņemot vērā visas minētās nepieciešamās izšķiršanās, nevar jau tagad prognozēt, ka Saeima tomēr nenolems par labu VDK darbinieku un informatoru vārdu un uzvārdu publiskošanai, Jansons atbildēja noraidoši. Viņš uzsvēra, ka neesot tādu signālu, kas liecinātu, ka Saeimas vairākums nevēlētos publiskot šos vārdus un uzvārdus.

Darba grupa savu augstāk minēto pozīciju šodien atbalstīja konceptuāli, savukārt ar attiecīgu vēstuli Cilvēktiesību komisijā plānots vērsties aprīļa pirmajā pusē.

Kā ziņots, Saeima līdz 10.aprīlim pagarinājusi priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam, kas paredz SAB esošo bijušās VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz šā gada 1.jūnijam.

Iepriekš debates Cilvēktiesību komisijā ļāva secināt, ka likumprojektā iekļautais priekšlikums ir juridiski pretrunīgs. Tāpēc pie likumprojekta pilnveidošanas tika uzticēts strādā darba grupai Jansona vadībā, kā uzdevumu nosakot analizēt un piedāvāt labākos risinājumus mērķa sasniegšanai, izvairoties no juridiskām kolīzijām.