No aprīļa par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā divi eiro
No 1. aprīļa līdz 30.septembrim, iebraucot Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, jāmaksā nodeva divu eiro apmērā, pavēstīja pašvaldībā.
Caurlaižu iegādes punktos darbojas tradicionālie kopumā 14 nodevas maksas termināļi, un abos caurlaižu iegādes punktos - Priedainē un Vaivaros - var norēķināties gan skaidrā naudā, gan ar bankas maksājumu karti. Nodevu par iebraukšanu Jūrmalā var samaksāt arī ar īsziņas vai mobilās lietotnes starpniecību, izmantojot "Mobilly" pakalpojumu. Plānots, ka tuvākajā laikā mobilajiem norēķiniem varēs izmantot arī "SMS Rīga" pakalpojumu tāpat kā pērn. Rudens un ziemas periodā, no 1.oktobra līdz 31.martam, par iebraukšanu kūrortpilsētā nodeva nav jāmaksā.
Elektromobiļiem, kā arī transportlīdzekļiem, kas pārvadā pacientus ar ārsta nosūtījumu uz Jūrmalas pilsētas ārstniecības iestādēm, par iebraukšanu Jūrmalā nav jāmaksā. Tāpat bez nodevas samaksāšanas Jūrmalā iebraukt ir atļauts transportlīdzekļiem, kas pielāgoti vadītājam invalīdam vai kas pārvadā pirmās grupas invalīdus, bērnus invalīdus vai invalīdus, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās.
Jūrmalas domē atgādināja, ka visu gadu auto novietošana Jūrmalas pilsētas teritorijā vietās, kur atļauta autotransporta novietošana, ir bez maksas, izņemot privātās autostāvvietas.
Iebraukšanas maksa Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā ir spēkā kopš 1996. gada. Nodeva par iebraukšanu rudens un ziemas periodā Jūrmalā atcelta no 2013.gada rudens, lai sekmētu pakalpojumu uzņēmumu attīstību un veicinātu pilsētas viesu skaita pieaugumu gada aukstajā periodā. Savukārt vasaras sezonā, kad Jūrmalu apmeklē liels skaits viesu, ar iebraukšanas maksu tiek regulēta tranzīta transporta plūsma pilsētā, lai saudzētu vidi, nodrošinātu dabas un kūrorta resursu aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.
Pērn Jūrmalas pašvaldības ieņēmumi par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā bija 2,02 miljoni eiro. Līdzekļi, ko pašvaldība iegūst no samaksātās iebraukšanas nodevas, tiek izlietoti pilsētvides labiekārtošanai, tūrisma un kūrorta attīstībai, vides aizsardzībai, kultūras pieminekļu aizsardzībai un citiem pilsētas attīstības pasākumiem.
