Ojārs Spārītis: "Politiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nepalīdzēs samaksāt universitāšu rēķinus"

LZA gadagrāmatas ievadvārdos Spārītis norādīja, ka, tiekot iezvanītai Latvijas valsts dibināšanas simtgadei, mūsu domas saistās ar sava valstiskuma sekmības vērtējumu.

"Nenoliedzami, bez kara un vairāku okupāciju atnestā posta Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības evolūcijas aina šodien izskatītos citādāk, iespējams, daudz tuvāk tikai par gadu agrāk neatkarību ieguvušās Somijas labklājības līmenim, kuras panākumi meklējami reālā nepārtrauktības doktrīnas īstenošanā," pauda Spārītis.

Viņš uzsvēra, ka, savus svētkus svinot, vienlaikus priecāsimies arī par pārējām pirms 100 gadiem neatkarību ieguvušajām Baltijas valstīm, kuru iedzīvotāju pašapziņa ir tieši proporcionāla valsts ekonomiskajiem panākumiem un sociālajai labklājībai.

Ar cerībām gaidot 2018.gada iespēju piepildīšanos, Spārīša ieskatā ir jāsaprot, ka īstenot var tikai to, kas ar mūsu zinātnes spēkiem ir radīts produkta parauga veidā un ko mūsu valsts industrija spēj pārņemt un ieviest rūpnieciskā ražošanā.

Ja Latvijas rūpniecība ar maziem izņēmumiem tiek balstīta galvenokārt uz tranzīta pakalpojumiem, kokmateriālu eksportu un lauksaimniecības produktu pārstrādi, tad inovāciju potenciāls IT jomā, inženierzinātnēs, farmakoloģijā, medicīnas ārpakalpojumos, robotikā, enerģētikā, viedajās tehnoloģijās un daudzās citās nozarēs spēj piesaistīt citu zemju finansējumu un sniegt ekonomikai daudz vairāk, nekā mūsu industrija spēj absorbēt. Šīs valstiskās tuvredzības, neregulāra un nepietiekama bāzes finansējuma sekas ir konkurētspējīgāko zinātnisko institūtu un pētnieku grupu iniciatīva patstāvīgai stratēģisko investoru meklēšanai ārzemēs, kā arī sekmīgi piemēri zinātnē balstītas uzņēmējdarbības attīstīšanā ārpus Latvijas ekonomiskās zonas, norādīja LZA prezidents.

Viņš gan uzsvēra, ka saistībā ar ekonomikas augšupeju mūsu zemē ir vērojami arī pozitīvi piemēri uzņēmēju un zinātnieku tiešai un nepastarpinātai sadarbībai, konkrētu pasūtījumu izvietošanai zinātniskajos institūtos, kā arī kopīgi projekti jaunu inovatīvu produktu radīšanai un uzlabošanai. Šāda veida darbība un peļņas spējīgāko uzņēmumu ievērojami ziedojumi Latvijas augstskolām konkrētu nozaru attīstības sekmēšanai palielina kopējo zinātnes attīstībai pieejamā finansējuma kopējo apjomu.

Ar cerībām uz "sildošu" efektu mūsu ekonomikai Spārīša ieskatā varētu vērtēt vairākus 2017.gadā pētniecībā un praktisko risinājumu meklējumos iegūtos zinātnes sasniegumus.

Tāpat LZA varot lepoties ar savu komunikatīvo darbību, dažādu akadēmisko apvienību tīklā popularizējot Latvijas zinātnieku sasniegumus un veicinot starptautisko zinātnisko konsorciju un projektu izstrādes grupu veidošanos mūsu un citu zemju zinātnieku un uzņēmēju starpā, sacīja Spārītis. Pēdējos gados ir vērojama izteikta tendence paplašināt sadarbības partneru meklējumu ģeogrāfiju, iekļaujot tajā arī Āzijas valstis.

"Mans pienākums ir brīdināt arī par šī procesa iespējamām negatīvajām sekām Latvijas zinātnes kapacitātei kopumā, veicinot smadzeņu aizplūšanu un nesalīdzināmo ekonomisko mērogu sāncensības apstākļos samierinoties ar niecīgu daļu no iespējamās peļņas inovāciju tirgū," bažījas Spārītis. Viņš uzsvēra, ka tāpēc jau pastāv partneru izvēles diversifikācijas iespējas, izmantojot Rīgas Tehniskās universitātes noslēgto sadarbības līgumu ar Ģentes kantona Merinas pilsētā Šveicē uzcelto Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), Latvijas Zinātņu akadēmijas noslēgtos starptautiskās sadarbības līgumus ar Eiropas Savienības un Skandināvijas valstīm, Baltkrieviju, Ukrainu, Kaukāza un Centrālāzijas republikām, Taivānas Zinātņu akadēmiju, Japānas Zinātnes padomi, Jinmenas Tehnoloģiju centru un Vuhanas Universitāti Ķīnā un ar vēl vairākām citām perspektīvai sadarbībai atvērtām zemēm.

Spārītis pārliecināts, ka LZA loma arī turpmāk būs pieaugoša - par to liecinot struktūrvienību skaita un to efektivitātes palielināšanās, prasme piesaistīt starptautiskus projektus un finansējumu, veicināt Latvijas zinātniekiem izdevīgu starptautisko sadarbību un popularizēt kā vietējā, tā arī starptautiskā mērogā mūsu zinātnes sasniegumus. Gan paši zinātnieki, gan uzņēmēji vairāk nekā jebkad agrāk apzinās tiešu kontaktu un proaktīvu sadarbības mehānismu izveides nepieciešamību, un šādu attiecību stimulēšanā privātais kapitāls ir gatavs arī ieguldīt līdzekļus, vērtēja LZA vadītājs.

Saskaņā ar Eiropas ekonomiskās un politiskās dzīves tradīcijām zinātņu akadēmiju loma ir sekmēt zinātnes procesu, funkcionējot starp privāto un akadēmisko sektoru, sadarbojoties ar universitātēm, meklējot risinājumus nacionāli un globāli svarīgiem jautājumiem, skaidroja Spārītis.

"Politiķu mīlestības skūpsti izglītībai un zinātnei nevarēs palīdzēt nedz samaksāt universitāšu rēķinus, nedz nodrošināt pētniecisko darbu laboratorijās un institūtos," brīdināja Spārītis.

"Gan pieredzējušajam akadēmiķu sastāvam, gan kopš Rudens pilnsapulces rekrutētajam akadēmiskajam papildinājumam ir skaidri jāsaprot, ka Zinātņu akadēmija nepastāv viņu dēļ un tās loma nav greznot jauno akadēmiķu CV ar skaistu ierakstu, bet gan ikvienam ir jāapzinās, ka ar savu pētniecisko darbu un zinātnieka autoritāti viņš ir savas valsts politisko procesu lobētājs un ekonomisko procesu veicinātājs," norādīja LZA prezidents.