foto: Publicitātes foto
Nežēlīgā jūra. Recenzija par filmu "Dziļie ūdeņi", kur galvenajā lomā ir izcilais Kolins Fērts
Stāsts, kas sākas kā diezgan tipiska «negaidītā varoņa» sāga, drīz vien iegūst daudz tumšāku un baisāku noskaņu, aizskarot cilvēka eksistenciālo pārdomu dziļākās dzīles, analizējot vientulību, bailes un izmisumu, kam pāri stāv brīžiem jau absurds pašlepnums. Un tas ieturētā britu stilā – kā jau piedien Kolinam Fērtam.
Kultūra
2018. gada 16. marts, 08:26

Nežēlīgā jūra. Recenzija par filmu "Dziļie ūdeņi", kur galvenajā lomā ir izcilais Kolins Fērts

Elīna Marta Martinsone

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Skarbais un pat neticamais biogrāfiskais stāsts pēc ilgiem laikiem ļauj uzmirdzēt Kolina Fērta talantam.

«Dziļie ūdeņi» nav pārlieku reklamēta filma, kas piesaista ar skaļiem saukļiem. Tā drīzāk rada iespaidu par pieklusinātu biogrāfisku lenti ar labiem aktieriem. Pat filmas plakāts atgādina labākos šī stila filmu paraugus. Taču režisors Džeimss Māršs («Teorija par visu») drīzāk apzināti veidojis šādu tēlu, lai ievilinātu lētticīgus skatītājus. Jo filma ir daudz sarežģītāka un skarbāka, nekā sākotnēji varētu šķist.
«Dziļie ūdeņi» ir patiess stāsts par amatieri-jūrnieku Donaldu Krouhērstu, kurš nolemj piedalīties bīstamās, bet slavu un naudu sološās sacensībās, kuru mērķis ir apceļot zemeslodi. Prestižās jahtu sacensības prasa ne tikai iemaņas, bet arī diezgan iespaidīgus finansiālos līdzekļus, kuru Krouhērstam nav. Ņemot vērā, ka ģimene jau cīnās ar naudas grūtībām, šis kļūst par pavērsiena punktu Donalda izvēlē. Uzvara sacensībās garantētu finansiālu stabilitāti un slavu. Lai šo uzvaru iegūtu, nepieciešams naudu ieguldīt. Apburtais loks.
Taču Krouhērsts nolemj riskēt un uzrunā dažādus investorus, vieglprātīgi mētājot tādus vārdus kā «sapņi», «ambīcijas», «apņēmība». Viņš ieķīlā ģimenes māju, lai varētu uzbūvēt savu sacensību laivu. Krouhērsta sieva (Reičela Veisa) ir norūpējusies par savu vīru, kā arī savas ģimenes pastāvēšanu, taču viņas iebildumi netiek ņemti vērā. Protams, ne tikai nauda ir šī pašdarbnieka-jūrnieka galvenā motivācija, taču nauda zināmā mērā kļūst par spīlēm, kas nostāda šo ambiciozo sapņotāju pilnīgā izmisuma un bezizejas stāvoklī.
Stāsts, kas sākas kā diezgan tipiska «negaidītā varoņa» sāga, drīz vien iegūst daudz tumšāku un baisāku noskaņu, aizskarot cilvēka eksistenciālo pārdomu dziļākās dzīles, analizējot vientulību, bailes un izmisumu, kam pāri stāv brīžiem jau absurds pašlepnums. Un tas ieturētā britu stilā – kā jau piedien Kolinam Fērtam.

Sapnis par jūru

Tiem, kas nav pazīstami ar Donalda Krouhērsta stāstu 1968. gada «Golden Globe» regatē, negribētos sabojāt skatīšanos ar stāsta atrisinājumu, lai arī, manuprāt, tas apzināti ir pasniegts kā diezgan ātri paredzams. Turklāt parasti šādas biogrāfiskas drāmas (jo īpaši saistītas ar jebkāda veida sacensībām) mēģina noturēt intrigu līdz pēdējai minūtei. «Dziļie ūdeņi» no šī piegājiena atsakās.
Vēlme un sapnis sasniegt kaut ko vairāk cilvēkus mēdz aizdzīt neticamos ceļojumos vai izaicinājumos. Arī Krouhērstam ir mierīga, skaista dzīve, lieliska ģimene, un, visticamāk, arī naudu viņš būtu varējis iegūt citā un drošākā veidā. Taču viņam kaut kā pietrūkst – kaut kā, kas dzīvi padarītu par jēgpilnu notikumu. Šie jēgas meklējumi ir režisora galvenais koncentrēšanās punkts.

Melu anatomija

Daudzi filmu apskatnieki akcentē to, ka brīdī, kad Krouhērsts nonāk jūrā, filma pārvēršas arī vizuāli. No mierīgās un ieturētās Lielbritānijas ikdienas nonākam vidē, kas nepazīst žēlastības un nostājusies aci pret aci ar cilvēku. Turklāt tādu, kurš acīmredzami nav tam gatavs.
Un tieši jūrā sākas pati trakākā stāsta daļa – nonākot grūtībās ar savu nepietiekami ekipēto laivu, Krouhērsts, zinot, ka mājās viņu gaida kreditori, sāk melot par saviem panākumiem. Sniedzot nepatiesas koordinātes par savu progresu regatē, viņš uz sauszemes rada ilūziju, ka brīnumaini kuģo uz priekšu.

Vientulības ārprāts

Tieši ap Donalda Krouhērsta nonākšanu pilnīgā bezizejā  koncentrējas stāsts. Nevēloties atzīt sakāvi, kā arī riskēt zaudēt  naudu, viņš veido arvien sarežģītāku melu pasauli, atrodoties uz jūras pilnīgā vienatnē.
Bailes, šaubas un sevis šaustīšana saēd pirms tam tik priekpilno cilvēku, novedot viņu līdz neapskaužamam stāvoklim. Kolins Fērts atveido šo mokošo procesu ar dziļu cieņu, empātiju un izpratni. Neaizraujoties ar ārišķīgiem aktiermeistarības trikiem, viņš smalki parāda mums Krouhērsta sabrukumu šajā skumjajā un neparastajā drāmā.

«DZIĻIE ŪDEŅI»
The Mercy
Drāma, biogrāfija,  ASV, 2017
Režisors: Džeimss Māršs
Lomās: Kolins Fērts, Reičela Veisa, Deivids Tjūliss, Kens Skots u.c.

Kritiķu viedokļi

ENDRJŪ LOURIJS, «EMPIRE ONLINE»: PĀRSTEIDZOŠI BRUTĀLI
****
«Par spīti ieturēta rezervētuma pieskaņai šī filma ir pārsteidzoši brutāla. Kolina Fērta aktierdarbs panāk, ka šis tumšais stāsts piezemējas.»

METS MEITAMS, «GAMES RADAR»: IEVĒROJAMS STĀSTS
****
«Brīdī, kad ambīcijas draud izjaukt ģimeni, gan Fērts, gan Veisa ierokas nepateikto, konfliktējošo sajūtu dziļumos. Neparastais filmas tonis nederēs visām gaumēm, bet šis stāsts vēstīts stilīgā veidā.»

GAJS LODŽS, «VARIETY»: BEZ SENTIMENTALITĀTES
****
«Režisors pašpārliecināti veic veco triku ar «ievilināšanu». Vēl vairāk nekā savā filmā par Stīvenu Hokingu viņš biogrāfiskajā materiālā ievieš dokumentālista ziņkāri un aukstasinību, atbrīvojoties no sentimentalitātes.»