Eksprezidents Guntis Ulmanis stāsta par dzīvi savā mājā, kas atzīta par graustu
Savādā situācijā nokļuvuši Latvijas bijušie prezidenti – par graustu atzīts smalkais nams Rīgas centrā pretim valdības ēkai, kur Guntim Ulmanim un Vairai Vīķei-Freibergai valsts piešķīrusi dzīvokļus.
Piecstāvu ēka Brīvības ielā 38 klasificēta par B kategorijas graustu, un tai piemērota paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa likme 3% apmērā.
Nams pieder septiņiem kopīpašniekiem – valstij Finanšu ministrijas personā, trim juridiskām un trim fiziskām personām, to apsaimnieko SIA "NIRA fonds apsaimniekošana".
Eksprezidents Guntis Ulmanis par radušos situāciju nebēdā un nekādas likstas, dzīvojot pašā Rīgas centrā, neatklāj: “Nekādu problēmu, ka māja, kurā dzīvoju, atzīta par graustu, neesmu izjutis. Šis grausta statuss manu dzīvi un darbību nekādā veidā netraucē. Grausts ir lielisks! Šajā sakarā var pārfrāzēt Marka Tvena teicienu “ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas” – ziņas par mājas slikto stāvokli ir pārspīlētas. Kā katrā dzīvoklī, laiku pa laikam jāpielabo santehnika vai elektrības instalācija, bet tas viss ir ikdiena, un par dzīvokļa tehnisko stāvokli nav pamata sūdzēties. Kā parasti, arī šovasar esmu iecerējis Dziesmu un deju svētku gājienu vērot, stāvot uz sava balkona.”
Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte skaidro, ka apsaimniekotājs februārī iesniedzis atzinumu, kurā norādīts, ka fasāde kopumā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, tomēr atsevišķas apmetuma zonas un dzegu elementi ir bojāti un ir sliktā stāvoklī, kas rada apdraudējumu drošībai. Līdz ar to nepieciešams veikt bīstamo elementu demontēšanu.
Apsaimniekotājs arī norādījis, ka nama kopīpašnieki sapulcē nolēmuši neveikt fasādes atjaunošanu, tāpēc Rīgas domes Vidi degradējošo būvju komisija pieņēma minēto lēmumu.
Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) informē, ka ēka ar kopējo platību 2651,8 kvadrātmetri ir sadalīta 14 dzīvokļu īpašumos. Finanšu ministrijas un VNĪ pārvaldīšanā atrodas domājamā daļa 660,6 kvadrātmetru platībā – divi dzīvokļi, par kuriem noslēgts nomas līgums ar Valsts prezidenta kanceleju, un viens dzīvoklis Memoriālo muzeju apvienībai.
“Lēmumu par līdzekļu ieguldīšanu fasādes atjaunošanā var pieņemt ar kopīpašnieku kopuma lēmumu,” norāda VNĪ.
Eksprezidentiem piešķirtie dzīvokļi ir valsts īpašums. Valsts prezidenta kanceleja maksā par īri, komunālajiem pakalpojumiem, gādā arī par dzīvokļa uzturēšanu lietošanas kārtībā.
