Nevalstiskās organizācijas piktas par VID sīkmaksātāju "kauna sarakstu"
Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto sarakstu ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, īpašu neapmierinātību pauž nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA). Alianse apgalvo, ka VID ierēdņi ignorējuši šīs nozares specifiku un nepelnīti ierindojuši pilsoniski aktīvākos iedzīvotājus vienā listē ar iespējamiem nodokļu nemaksātājiem.
Kā iepriekš skaidroja VID, saraksts ar 2604 darba devējiem ir publiskots, lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Taču LPA direktore Kristīne Zonberga sarunā ar portālu Jauns.lv norāda, ka NVO, kurās visdažādāko mērķu vārdā apvienojušies aktīvākie Latvijas pilsoņi, pēc būtības nav pelnījušas būt sarakstā, kura mērķis ir izgaismot iespējamos nodokļu nemaksātājus.
LPA direktore aicina saprast, ka samaksa par darbu NVO tiekot veikta specifiskos apstākļos, kuri būtu jāņem vērā, pirms šāda saraksta publiskošanas.
Alianse jau ir vērsusies VID ar lūgumu paskaidrot aprēķinos izmantotās metodes.
VID jau esot atzinis pāris kļūdas
“LPA sazinājās ar VID ar aicinājumu skaidrot metodoloģiju, kā tika vērtēts atalgojuma apmērs un vai tika ņemta vērā nodarbinātība projektos un daļslodzēs, kas ir nevalstiskā sektora specifika. Uz šo VID neatbildēja, bet saņēmām atbildi, ka pāris kļūdas aprēķinos ir ieviesušās. Piemēram, biedrībai, kura ikdienā strādā ar daudziem autoriem, aprēķinā kļūdaini tika ņemti vērā autoratlīdzību saņēmēji. VID solīja neprecizitātes novērst,” izstāsta LPA direktore.
Tomēr LPA joprojām bažījas, ka, veicot aprēķinus, ir izvēlēta neatbilstoša metodoloģija.
“Ir jāsaprot, ka nevalstiskajam sektoram ir sava specifika. Daudzi darbojas nevalstiskajās organizācijās bez maksas vai par minimālu samaksu, jo tā viņi pilda savu iedzīvotāju pienākumu un palīdz mūsu valstī sakārtot noteiktas nozares. Pamatdarbavieta šiem cilvēkiem bieži vien ir citur. Tāpat, cilvēki tiek nodarbināti uz nepilnu laiku arī uz darba līgumu pamata projektu ietvaros. Šajā gadījumā atalgojuma apmēru pārsvarā nosaka finansētājs, kas visbiežāk ir valsts un pašvaldību iestādes, caur projektu konkursiem. Tādēļ ir nekorekti VID nevalstiskās organizācijas ielikt vienā sarakstā ar, iespējams, negodprātīgiem darba devējiem,” nevalstisko organizāciju darba principus skaidro Zonberga.
Saraksts parāda NVO nabadzību un valsts izpratnes trūkumu
LPA vadītāja pauž, ka VID publiskotais saraksts ir uzskatāms piemērs tam, kā valsta institūcija izpilda uzdevumu pēc formas nevis pēc būtības.
“Saraksta mērķis bija publiskot juridiskas personas, kurām ir aizdomīgi liels apgrozījums, peļņa, bet zemi ienākumi darbiniekiem, bet tā vietā ir formāli nopublicētas visas juridiskas personas, kurās pēc būtības darbojas cilvēki pusslodzēs vai mazāk,” pauda Zonberga.
Viņa arī piebilda, ka saraksts neatspoguļo negodprātīgus nodokļu maksātājus, bet pamatā parāda nabadzīgo nevalstisko organizāciju finanšu stāvokli un valsts sektora zemo izpratni par sektoru.
Saraksts veidots atbilstoši likuma burtam
Portāls Jauns.lv vērsās VID, lai noskaidrotu, vai dienests piekrīt apgalvojumam, ka, veidojot šo sarakstu, ir ignorēti pašsaprotamie apstākļi, kādos samaksu par darbu veic NVO.
Atbildē VID pirmkārt pauda, ka sarakstā iekļautie uzņēmumi nekādā gadījumā nav viennozīmīgi vērtējami kā negodprātīgi.
Kopumā šādas informācijas publiska pieejamība veicinot komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Sarakstam esot informatīvs raksturs, savukārt tā saturu skaidri regulē likuma norma.
“Likums nosaka, ka sarakstā tiek iekļauti visi darba devēji, kuri atbilst šī saraksta kritērijiem. Tādējādi visi darba devēji (tai skaitā arī nevalstiskās organizācijas), kuri algo darbiniekus un iesniedz darba devēju ziņojumus VID, tiek analizēti veicot aprēķinus un var tikt iekļauti šajā sarakstā,” skaidroja VID Sabiedrisko attiecību daļā.
Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi
“Iekļūšana sarakstā ir atkarīga arī no tā, cik korekti katrs atsevišķs darba devējs aizpilda šos darba devēja ziņojumus – vai tajos ievadītā informācija par darbinieku atalgojumu un nostrādātajām darba stundām ir pareiza, vai atbilst faktiskajai situācijai uzņēmumā, jo saraksta algoritms ir balstīts uz šīs informācijas,” piebilda dienestā.
VID gan informēja, ka eksistē arī atsevišķi izņēmumi – aprēķinā neiekļauj, piemēram, tos darbiniekus, kuri tiek nodarbināti uz uzņēmuma līguma pamata vai saņem autoratlīdzības, kā arī citi izņēmuma gadījumi.
