Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Valtaiķu autonomās draudzes strīds aizgājis līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Jāņa Vanaga vadītā institūcija no dievnama grib „izkvēpināt” viņam nepakļāvīgo draudzi. (Foto: aizputesaeld.lv)

Arhibīskaps Vanags jau Eiropas Cilvēktiesību tiesā strīdas ar draudzi, kurā kristīts un no kuras izslēgts 56

Sabiedrība
2018. gada 26. februārī 06:19 2018. gada 26. februārī 06:19
 
Elmārs
Barkāns
| Jauns.lv
Vēl nav norimis skandāls ap mācītāja Jura Rubeņa nolikto amata krustu uz Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskapa galda, kad atkal ar jaunu sparu uzvirmojis skandāls LELB vidē. Līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai Strasbūrā nonākusi lieta, kurā pret LELB patvaļu un Latvijas valsti cīnās autonomā Valtaiķu draudze.

Valtaiķu draudze Kuldīgas novada Laidu pagastā līdz Latvijas neatkarības atgūšanai bija LELB sastāvā, bet Atmodas laikā tās toreizējam mācītājam Sigurdam Sproģim izveidojās konflikts ar LELB vadību un tās arhibīskapu Kārli Gailīti, kā rezultātā Sproģis ar savām draudzēm izstājās no LELB un kļuva par neatkarīgām, autonomām luterāņu draudzēm. Valtaiķu draudze turpināja savu ierasto kalpošanu pēc luterāņu rita, bet tā bija neatkarīga un nepakļāvās nevienai augstākstāvošai instancei. Gailīša laikā pret to nekādu lielo iebildumu nebija, bet, kad pie varas nāca Vanags, LELB sāka celt pretenzijas.

Ironiski ir tas, ka savulaik, vēl padomju laikiem, tieši Valtaiķu draudzē mācītājs Sproģis kristījis, iesvētījis un vēlāk, kad draudze atšķēlās no LELB, no draudzes par nodevas nemaksāšanu izslēdzis Vanagu. Līdz ar to varētu uzskatīt, ka LELB vēršanās pret Valtaiķu draudzes neatkarību savā ziņā ir par savdabīga „Vanaga baznīcas” goda lieta.
 
Drīz pēc Valsts neatkarības iegūšanas Valtaiķu draudze, kurā nu miruša Sproģa vietā kalpo no LELB izslēgtais Aizputes mācītājs Varis Bitenieks, kurš pievienojies tā dēvētajai trimdas baznīcai, pieteicās uz dievnama un zemes zem tā īpašumtiesībām. Vienlaikus tā attiecās no pirmās brīvvalsts laikā piederošiem 53 hektāriem zemes, ko tolaik apsaimniekoja vietējie zemnieki, to arī visnotaļ loģiski argumentējot – draudzes primārais uzdevums nav vis nodarboties ar zemkopību, bet gan Dieva Vārda sludināšanu. Draudze dievnamu gribēja atgūt savā īpašumā, jo sevi uzskata par 1683. gadā dibinātās Valtaiķu draudzes vēsturisko mantinieci. Savukārt LELB gan tā neuzskata, jo ir pārliecināta, ka Valtaiķu draudzes īpašumi pieder tai, kā visu Latvijas luterāņu draudzes pārstāvošai organizācijai, kaut gan tai Valtaiķos nav savas draudzes.

2008. gadā LELB sāka tiesāties ar vietējo pašvaldību, kā tā nesteidz baznīcu un tai piekritīgo zemi, tostarp arī 53 hektārus, no kuriem draudze atteicās, nodot LELB. Desmit gadus laikā notikušas vairākas tiesas prāvas, lietu divas reizes izskatījis arī Augstākās tiesas Senāts. Pirmo reizi tas nolēma par labu Valtaiķu draudzei, bet vēlāk, izskatot LELB apelāciju, nolēma par labu LELB. Nu Latvijas tiesa nolēmusi, ka Valtaiķu baznīca pieder LELB, bet tur esošā draudze palikusi bez jumta virs galvas.

Valtaiķu draudze šādam lēmumam nepiekrita un Eiropas Cilvēktiesību tiesā iesniedza prasību pret Latvijas valsti. Pirms gada Eiropas Cilvēktiesību tiesa paziņoja, ka prasība ir saņemta un ierosināta tiesvedība, bet pašlaik jaunu ziņu nav, raksta Kuldīgas laikraksts „Kurzemnieks”.

Valtaiķu draudze no dievnama nebija izmesta, bet tās un LELB attiecības saasinājās Ziemassvētkos, kad svētku dievkalpojumu uz Valtaiķiem kopā ar Bitenieku it kā labu nodomu vadīts atbrauca vadīt arī LELB Aizputes draudzes mācītājs Erlands Lazdāns. Tomēr svētku dievkalpojums izvērtās par veiklu triku, lai LELB draudzei atņemtu baznīcas atslēgas un nu tā palikusi bez sava jumta virs galvas.

Tā nu janvārī un februārī Valtaiķu draudze dievkalpojumus bija spiesta noturēt Laidu pagasta aizlienētās telpās – Tautas namā. Tikmēr LELB gatavo īpašu pilnvarojuma līgumu, ar kuru Valtaiķu draudzei atļaušot izmantot baznīcas telpas ar saviem nosacījumiem, no kuriem viens paģēr, ka valtaiķniekiem būšot jāciena nama īpašnieks - LELB un nedrīkstēšot pret to aģitēt. Savukārt LELB draudzes mācītājs reizi mēnesī tur noturēšot dievkalpojumus, kaut arī Valtaiķos nav LELB draudzes – 19 vietējie braucot uz Lazdāna draudzi Aizputē un viņiem jābūt vietai, kur pulcēties vietējā pagastā.

Bitenieks „Kurzemniekam” paudis, ka viņa sapnis ir Valtaiķu dievnamu pārvērst par pulcēšanās vietu, kur mājvietu var rast visdažādāko novirzienu kristīgās draudzes, bet pagaidām tas nav izdevies. LELB esot atteikusies ar Valtaiķu draudzi slēgt gan mierizlīgumu, gan iziet mediācijas procesu. Mācītājs saka: „Ir kārdinājums teikt, ka esam upuri, bet to nedrīkst darīt. Daudzi domā, ka baznīca ir tie, kam pieder mirušie akmeņi – ēka, taču īstā baznīca ir augšāmceltā Kristus miesa – draudze”.

Jāpiebilst, ka 1792. gadā celtā Valtaiķu baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kura slavena ar greznu klasicisma stila interjeru ar rokoko elementiem. Pēc Kazdangas muižnieka, barona Manteifeļa pasūtījuma tur 20. gadsimta sākumā izgatavotas 15 loga vitrāžas pēc Vilhelma Purvīša metiem. Viens logs izmaksājis 700 zelta rubļu (salīdzinājumam - viena govs maksāja trīs zelta rubļus).

Citi šobrīd lasa

Viņu adoptēja no Latvijas uz ASV un vēlāk atdeva prom citai ģimenei. 31 gadu vecās Anas stāsts 11
Trīs mēneši gadā, kad dzimst paši skaistākie puikas 6
Horoskops jūnijam visām zodiaka zīmēm: gatavojieties lielām pārmaiņām
Skatīt visus komentārus

"Я поняла, что единственное неправильное решение - это молчать": Герцогиня Меган записала эмоциональное видеообращение

Часть плана: Выяснилось, зачем Петросян женился на Брухуновой