Binde valsts simtgadē vēlas atklāt Latvijai kāda nezināma fotogrāfa vārdu
Leģendārais fotomākslinieks Gunārs Binde valsts simtgadē nolēmis Latvijai atklāt līdz šim nezināma fotogrāfa vārdu. Jāņa Šmita unikālajās bildēs, no kurām Binde vēlas izveidot grāmatu, redzams, kā pirms simts gadiem izskatījās piemēram, Latvijas lauki un cilvēki, svētdien vēstīja raidījums „LNT Ziņu TOP 10".
Kasti ar nezināmā autora stikla platēm Binde septiņdesmito gadu beigās atradis kādā pamestā mājā. Fotomākslinieks šogad materiālus sācis apstrādāt un bijis pārsteigts par atklāto. „Tās fotogrāfijas man te stāvēja visu laiku. Tad es domāju, ka mēģināšu es tās šogad apstrādāt un paskatīties nopietni. Izrādījās, ka tur ir ļoti interesantas lietas."
Bildes esot unikālas, jo nav daudz fotogrāfu, kas dokumentējuši Latviju tajos gados. „Nav daudz, nav daudz. It īpaši jau laukos. Ir jau bildējuši, bet šajā fotogrāfijā es redzu kapitāli konstruētu, uzbūvētu kadru. Fotogrāfijas ir perfektas. Fotogrāfijas, kuras jau ir kā mākslas darbi, nevis kā vienkārši ģeogrāfiska informācija."
Mūsdienās labas kvalitātes fotogrāfiju varot iegūt pat ar telefonu, taču rezultāts ir „plakans", tajā nav redzama personība, stāsta Binde, velkot paralēles kopumā ar mūsdienu sabiedrību. „Cilvēki atsvešinās arvien vairāk. Te dzīvo apkārt kaimiņi, un es viņus nezinu. Visi ir kaut kur, katrs ar kaut ko un katrs ar kaut ko vērtīgu. Katrs cilvēks ir saistīts ar kaut ko vērtīgu. Un viņa dzīves jēga ir nozīmīga. Viņš ceļ savu komunismu savā laukā, bet pārējiem tas ir nekas. Viņš neko nenozīmē priekš citiem. Nevar būt, ka katrs dzīvo savā alā. Un ne tikai savā alā , bet viens uz otru skatās ar naidu. Nav vairs tās draudzīgās attiecības, ir arī tāda kā noslāņošanās."
Tāpat Binde, kurš ir labi zināms aktu autors, raidījumam stāsta, kā caur desmitgadēm mainījušās sievietes – gan dzīvē, gan fotogrāfijās. „Mainījušās ir gan fiziski, gan formās. [...] Kas tā pa sievieti, ja kaulu kambaris? Bija jābūt mīlīgai, siltai un mīkstai. Tādi priekšstati. Tagad ir ne tikai tievums, bet tāds askētisms, asums. Ir zudis tas naivais maigums." Tāpat mākslinieks neslēpj, ka mūsdienās cilvēki pārāk viegli novērtē ģimenes saites. Tās tiek uztvertas tik nenopietni, ka jaunieši izvēlas neveidot ģimenes.
Binde atklāj, ka makšķerēšana viņam kļuvusi tikpat liela aizraušanās kā fotografēšana. Galvenais esot savu dzīvi nodzīvot patiesi pašam pret sevi. „Man šķiet, ka laime ir tā, ka es savu dzīvi esmu nodzīvojis, ticēdams un bijis patiess savā garā tomēr," nosaka mākslinieks.
